Edgars Brūniņš: “Pašam savs vārds patīk, esmu pie tā pieradis.”
Daukstēnietis Edgars Brūniņš šonedēļ savu vārdadienu svinēja jau 78.reizi. Šajā svētku dienā Edgara vedekla ir tā, kura parasti parūpējas, lai uz svētku galda būtu torte un šampanietis. Sirmais vīrs atzīst, ka vairāk tomēr tiek atzīmētas dzimšanas dienas, bet izcils un svarīgs notikums Edgara un viņa sievas dzīvē bija pērnajā gadā, kad abi svinējuši Zelta kāzas. Edgars jaunību pavadījis Ušuros, bet tad iepazinies ar savu nākamo sievu un sācis dzīvot Daukstu pagastā, savukārt darba gaitās devies uz pagasta kolhozu.
Pavisam Latvijā ir 16 190 Edgari. Vārdadienu viņi svin 8.aprīlī. Edgars stāsta, ka vecākiem acīmredzot bijusi tāda gaume, viņiem šis vārds ir paticis, tāpēc viņam tāds arī dots. ” Tajos gados lika vārdus Edgars, Jānis vai Artūrs. Pašam savs vārds patīk, esmu pie tā pieradis. Citu negribētu. Otrs vārds man ir Harijs, jo agrāk lika divus vārdus, bet visi mani sauc par Edgaru,” stāsta daukstēnietis.
Vārdu pētnieks Gunnars Treimanis skaidro, ka šī vārda īpašniekiem ir smags raksturs, ass, neslēpj savas domas, vārdus īpaši neizmeklē. Citi no viņiem mazliet baidās. Taču patiesībā cienīgs ir tikai viņu izskats, bet sirds maiga. Dīvaini, ka Edgari sīvo lieto daudz mazāk nekā Jāņi, taču Blaumanis viņiem uzcēlis šo smago pieminekli.
Uzzinot sava vārda skaidrojumu, Edgars un viņa sieva piekrīt, ka viņam ir smags raksturs, ass, neslēpj savas domas, un vārdus īpaši neizmeklē. “Kas uz mēles, tas ārā. Ko domā, to uzreiz arī pasaka,” piebilst Edgara sieva. Arī pats Edgars māj ar galvu un smaidot atzīst, ka sieva sakot taisnību. Par to, ka Edgaram ir maiga sirds, piekrīt gan pats vārdadienas gaviļnieks, gan viņa sieva.
Tā kā spraiga darba gadi Edgaram jau aiz muguras, tad vasarā viņš mīl doties uz dīķi, kurš ir turpat pie mājās, lai noķertu kādu zivi. “Tagad jau vēl dubļi laukā, tāpēc neko īpašu nedaru,” saka vīrs, kurš nu jau ir cienījamā vecumā.
Tā kā tuvojas Lieldienas, tad, protams, olu krāsošana un olu kaujas būs arī Edgara mājās. Viņš gan atceras, ka agrāk svētki netika tā svinēti kā pēdējā laikā.
“Atceros, mēdzām atzīmēt Jāņus, arī uz jauno gadu eglīte bija mājās. Tas arī viss,” teic Edgars.
