Kāda žurnāla ievadrakstā bija teikts, lai domājot tikai “gaišas domas”. Lieldienu priekšvakarā gatavojāmies braukt uz laukiem atzīmēt “priecīgas Lieldienas”. Bet tad uzzinājām, ka mūsu un kaimiņu māja stipri apzagtas. Par “gaišām domām” bija jāaizmirst. Tas nebija nekas jauns. Ilgu gadu garumā māja tika apzagta vairākas reizes.
Agrāk zagļi bija nedaudz “kulturālāki”, piemēram, uzzināja, kur glabājas atslēga, tika iekšā, paņēma velosipēdu un citas lietas, atkal aizslēdza un nolika atslēgu zināmajā vietā. Nākamā metode bija izsist logu un caur to iznest sazagto.
Sākoties mežonīgā kapitālisma laikmetam brīvajā Latvijā, noziedzniekiem sākās labāki laiki. Noziedzības vilnis laukos cēlās sakarā ar krāsaino metālu uzpirkšanu. Māju sāka apciemot biežāk, aiznesa visus metāla traukus, kannas un citas lietas.
Tagad laupītāji izmanto moderno tehniku. Viss notiek samērā atklāti. Zaglis gaišā dienas laikā ar traktoru, kam liela piekabe, piebraucis pie mājas, atlauzis durvis, visu izdemolējis, paņēmis ķerru, medus sviedi un citas mantas, ar gudru ziņu līdzi paņēmis trepes, lai pārbaudītu arī bēniņus, un tad devies uz kaimiņmāju, ko arī apzadzis.
Pēc pāris dienām policija zagļa salaupīto mantu noliktavā atrada minēto “tačku”, kura jau bija sadalīta pa sastāvdaļām, un citas nozagtās lietas, kas bija tur izsvaidītas. Tagad laukos tā sauktā “lūžņu” vākšana ir kļuvusi par atsevišķu cilvēku vienīgo nodarbošanos, kā bizness, profesija. Motorizēti viņi apseko plašas teritorijas, aplaupot mājas, dažādus objektus.
Sevišķi vientuļajiem pensionāriem dzīve kļuvusi neciešama, tiek paņemts viss, kas nepieciešams darbam piemājas dārziņā. Praktiski viņiem tiek atņemtas tiesības uz personīgo īpašumu vispār. Kaimiņu mājas saimniecei šis zaglis izrāva plīts dzelžus ar visiem riņķiem, padarot dzīvokli neapkurināmu.
Lauku nomalēs pastāv arī psiholoģiskais terrors, iebiedēšana, rekets. Galvenais drauds – ja sūdzēsieties, nodedzināsim māju. Vientuļais pensionārs dzīvo pastāvīgās bailēs, stresā – vai nenāks atkal ko zagt, laupīt vai prasīt naudu, vai ko dedzināt. Rezultātā policijai netiek ziņots.
Ko darīt, ja krīzes apstākļos noziedzība pieaug? Redzama arī likumdošanas nesakārtotība šajā virzienā.
1.Tāpēc būtu jākontrolē, jārevidē metāluzpirkšanas firmu darbība, pat tās likvidējot.
2.Kriminālkodeksā jābūt noteikumam, kas nosaka konfiscēt laupītāju mašīnas, traktorus, piekabes, ar ko tiek veiktas noziedzīgas darbības.
3.Jāatņem zagļiem piederošie ieroči – bises un citi, izslēdzot no mednieku biedrības, jo turpmāk tie var tikt izmantoti apzogamo cilvēku iebiedēšanai vai slepkavībai.
4.Policijai profilaktiski jāveic kontrole aizdomās turamo, bet vēl nepieķerto likumpārkāpēju mājās, šķūņos un citur, tā atklātos vēl kāda lūžņu “sadales” un “pārstrādes” noliktava.
5.Katra pilsoņa pienākums, protams, dzirdot, redzot kaimiņu mājas aplaupīšanu, ir ziņot policijai, jo mobilais telefons ir gandrīz katram.
Jāizsaka pateicība Gulbenes policijas darbiniekiem, kuri atklāja šo pēdējo “motorizēto” laupīšanu.
