Londona, 24.apr., LETA. Cerīgās iezīmes, kas dažviet pasaulē manāmas pēc smagajiem saimnieciskajiem satricinājumiem, interpretēt kā krīzes beigas būtu sliktākais, kas ar pasaules ekonomiku varētu notikt, raksta britu žurnāls “The Economist”.
Akciju cenas 42 biržās pēdējo sešu nedēļu laikā kāpušas par 20%. Dažādi ekonomikas indikatori daudzās pasaules malās kļuvuši optimistiskāki. Ķīnas ekonomika atgūstas. Ražošanas kritums mazinās, norāda izdevums, uzskaitot cerīgās iezīmes.
Nekustamo īpašumu tirgos ASV un Lielbritānijā atkal redzamas dzīvības pazīmes, hipotekāro kredītu procenti krītas un mājokļu cenas kļūst pieņemamākas. Pieaug paļāvība. Pirmo reizi divu gadu laikā Vācijā investoru noskaņojuma indekss kļuvis pozitīvs.
Tomēr šajā optimismā ir arī divas lamatas, brīdina “The Economist”. Vienas ir vienkāršas, otras – viltīgi veidotas.
Vienkāršās ir skaidri redzamas – gaismas starus interpretēt kā sākumu spēcīgam atdzimšanas procesam ir maldīgi, jo patiesībā tie liecina vienīgi par to, ka lejupslīde kļūst lēnāka.
Kas var izrādīties par smalkām lamatām, īpaši politiķiem, ir pieņēmums, ka no jauna iegūtā paļāvība un labās ziņas ir pamats bezrūpībai.
Viena lieta ir optimisms, bet iedomība par to, ka pasaules ekonomika atgriežas normālā stāvoklī, var apdraudēt atgūšanās procesu un apturēt plānus, kas tiek īstenoti, lai pasargātu no iekrišanas vēl dziļākā postā, brīdina “The Economist”.
