Neatkarīgā policistu arodbiedrība (turpmāk tekstā – NPA) ir neizpratnē par iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, paziņojot, ka NPA ir „absolūti destruktīva”.
2009.gada 27.aprīlī laikraksts „ČAS” ir publicējis interviju ar iekšlietu ministri L.Mūrnieci, ko ministre ir sniegusi „Latvijas radio 4″. Intervijā ministre apgalvo, ka viņas centieni apvienot divas policistu arodbiedrības nav vainagojušies panākumiem, jo „ar organizāciju, kuru vada Agris Sūna, var izlemt jautājumus. Bet otra – absolūti destruktīva”.
Lai gan avīzes versijā nav konkrēti minēts, par kuru policistu arodbiedrību ir runa, tomēr no iepriekšējiem NPA paziņojumiem un L.Mūrnieces izteikumiem var noprast, ka kritika ir vērsta Neatkarīgajai policistu arodbiedrībai. Turklāt NPA pēc ministres ierosinājuma ir nosūtījusi Latvijas apvienotai policistu arodbiedrībai atkārtotu ierosinājumu noslēgt sadarbības līgumu, taču līdz šim brīdim nav saņemta ne atbilde, ne iebildumi, ne ierosinājumi.
NPA pārsteidz L.Mūrnieces neinformētība, apgalvojot, ka ministrei nav pārliecības, vai šajā arodbiedrībā vispār ir policisti. NPA patlaban ir vairāk nekā 800 biedru, tajā skaitā policisti, ugunsdzēsēji, kā arī Valsts policijas (VP) un VUGD bijušie darbinieki, kas patlaban ir izdienas pensijā. Iekšlietu ministre L.Mūrniece nav izteikusi vēlmi tikties ar NPA pārstāvjiem, tādēļ, iespējams, ministrei nav informācijas par NPA darbību. NPA vēlas atgādināt ministrei, ka arodbiedrība un tās valde darbojas likumu ietvaros, ievērojot pilnīgu atklātumu.
Intervijā ministre apgalvo, ka ir atradusi iespēju ietaupīt, atbrīvojot ēku Aspazijas bulvārī un ietaupītos 4,2 miljonus latu novirzīt 2500 policistu algām, taču arodbiedrība pret to iebilda.
NPA nekad nav neiebildusi atbrīvot ēku Aspazijas bulvārī, lai ietaupītos 4,2 miljonu latu novirzītu 2500 policistu algām. Arodbiedrība bija pret to, ka darbinieku pārvietošana no ēkām tiktu darīta kādas vienas personas interesēs. Turklāt arodbiedrība uzskata, ka Kriminālpoliciju no Aspazijas bulvāra jāpārvieto uz Čiekurkalnu, kur ir labs īslaicīgās aizturēšanas izolators, un aizturētās personas nav jāved cauri pilsētai.
Tāpat NPA nepiekrīt arī ministres apgalvojumam, ka arodbiedrības priekšlikums kriminālpolicijas funkcijas daļēji nodot privātfirmām, viņasprāt, ir kaitniecība. Latvijā jau kopš 1995.gada darbojas privātdetektīvi. NPA ierosinājums bija nodot daļu no VP funkcijām detektīvu aģentūrām, lai tiktu atslogots policijas darbs. Valsts policija varētu ieekonomējot līdzekļus, bet detektīvu aģentūrās strādājošie būtu ieinteresēti pilnībā atklāt noziedzīgus nodarījumus un atrast konfiskācijai paredzētu mantu. Tā rezultātā tiktu paaugstināts noziegumu atklāšanas procents, nodrošināta valsts iekšējā drošība. NPA šajā ierisinājumā nesaskata kaitniecību.
NPA atbalsta konstruktīvo kritiku, kuras rezultātā tiek uzlabota un attīstīta arodbiedrības darbība kopumā, taču iepriekšminētie ministres apgalvojumi ir nepamatoti, sniegtā informācija ir nepatiesa, un ministre, to paužot, pārkāpj LR Satversmi.
Ministre L.Mūrniece, dodot priekšroku sadarboties ar vienu arodbiedrību, ir izvēlējusies konfrontācijas ceļu ar pārējām arodbiedrībām, kuras pārstāv Iekšlietu ministrijas darbiniekus. NPA uzskata, ka ministres paziņojums plašsaziņas līdzekļos, ka arodbiedrība ir absolūti destruktīva, nav politiķa cienīgs. NPA līdzīgi kā citas arodbiedrības darbojas Latvijas likumu robežās, pamatojoties uz LR Satversmi un likumu „Par arodbiedrībām”.
