Latvijas Tirgotāju asociācija ir satraukta par neizlēmību valdībā ekonomikas atjaunošanu sekmējot. Valdība ne tikai nav pieņēmusi nozīmīgus lēmumus uzņēmējdarbības atbalstam, bet noraida vairumu uzņēmēju priekšlikumu administratīvo barjeru samazināšanā. Tā piemēram, Finanšu ministrija atsakās apvienot nodokļa maksājumu kontus, atcelt ierobežojumus tirdzniecībā, atvieglot PVN rēķinu sagatavošanu. Savukārt, Saeima gatavo jaunus apgrūtinājumus pārtikas preču apritē. Mūsu satraukumu palielina ekskluzīva banku pārstāvju atrašanās «atslēgas” posteņos laikā, kad valdībām visā pasaulē jāveic (un virknē Eiropas Savienības valstu ir uzsāktas) pārmaiņas finanšu sistēmas uzraudzībā. Rodas iespaids, ka šī brīža prioritāte valdībai ir tikai naudas „atrašana” valsts pārvaldes aparāta algām un banku atbalsts.
Laikā, kad valdībām jāizstrebj banku un citu finanšu institūciju vieglprātīgās darbības seku saglābšana („Parekss” bankā jau ieguldīts miljons eiro), valdības galvenie konsultanti un pie valdības galda apsēsties atļauto organizāciju vadībā ir banku sektora pārstāvji. Nupat premjers Valdis Dombrovskis par ārštata padomnieku ekonomikas jautājumos iecēlis SEB bankas galveno ekonomistu Andris Vilks, kas vienlaikus ir ilggadējs Latvijas Komercbanku asociācijas Ekonomikas un monetāro jautājumu komitejas vadītājs. Kā pozitīva pieredze norādīta Andra Vilka aktīva darbošanās 2007.gadā Valdības izveidotajā Makroekonomiskās situācijas stabilizācijas izstrādāšanas darba grupā.
Kāda šobrīd ir Makroekonomiskā situācija Latvijā nav komentējams.
Mūsuprāt, valdībai kā ekonomikas padomnieki būtu jāpieaicina veiksmīgu un eksportspējīgu uzņēmumu rekomendēti eksperti. Vai laikā, kad:
– uzņēmēji cīnās pret banku patvaļu kredītnoteikumu maiņā,
– tirgotāji par taisnīgu samaksu par kredīt- un debetkaršu apkalpošanu,
– investori par iespējām pabeigt bankas atbalstītu objektu līdz
nodošanai ekspluatācijā,
– mazie komersanti par iespēju norēķināties par izejvielām un precēm bez banku starpniecības,
– nodokļu maksātāji par tiesībām maksāt nodokļus vienā kontā valsts kasē nevis desmit dažādos kontos dažādās bankās,
– pircēji par eiro pārskaitījumu ES iekšienē nevēlas maksāt 6 eiro,
patērētāji vēlas saņemt no bankām kompensāciju par no konta nozagtiem līdzekļiem,
– nevajadzētu ierobežot banku sektora ietekmi uz valdības lēmumu pieņemšanu?
