Latviešu tauta ir stipra tauta. Liecības šim apgalvojumam rodamas Latvijas vēsturē, kur gūstami fakti par spēju izdzīvot ārkārtīgi grūtos apstākļos. Atšķirība ir tikai tā, ka kara un pēckara gados latviešu tauta bija pakļauta citas nācijas diktātam, bet šodienas reālā situācija arvien vairāk liecina, ka latvietis verdzina latvieti.
Iespējams, tas skan pārāk skarbi, bet notiekošais manī raisa tieši šādas asociācijas. Viss sākās ar it kā vienkāršu norādi: ”Savelciet jostas!” Paklausījām un to izdarījām, bet ar to, izrādās, bija par maz. Jostu savilkšanai sekoja dažādu izmaksu palielinājums. Rezultāts – arvien vairāk pieaugošais bezdarbs, rezultātā cilvēki vairs nevar atļauties pašu nepieciešamāko, piemēram, ārstēties slimnīcā, jo nespēj par to samaksāt. Ārstniecības iestādēs veidojas parādnieku saraksti, tiek lemts par atliktajiem maksājumiem, klaudzināts pie pašvaldību durvīm, līdz beidzot likteni izlemj tiesa.
Vēl jau vienkāršais latvietis ir pārāk dzīvotspējīgs – tā prāto varas ļaudis, tāpēc tiek domāts par nākamajiem “verdzības” plāniem, piemēram, par jaunā mājokļa nodokļa ieviešanu. Tas nekas, ka ģimenē pieci cilvēki jau tā mitinās 43 kvadrātmetru dzīvoklī. Trīs kvadrātmetri viņiem ir par daudz, tāpēc par tiem jāmaksā nodoklis. Tas nekas, ka ģimene par šo dzīvokli jau ir savulaik samaksājusi, ka lielu naudas summu atdod par apkuri un citiem komunālajiem maksājumiem. Cik naudas paliek maizei – tas “augšu” neinteresē.
Uzskatu, ka šis nodoklis ir jāmaksā tikai tiem, kuri mitinās luksusapartamentos. Vēl jau ir iespējams noteikt nodokli arī par gaisu, ko elpojam, par ūdeni, kurā peldamies, par zāli, kuru minam…
