Elmārs Eleksis: “Pēdējos 10 gados gūstu baudu no paša treniņa.”
Ir cilvēki, kas labprāt sporto un piedalās sacensībās, bet ir arī tādi, kas daudz labprātāk sporto sava prieka un labas pašsajūtas dēļ. Arī gulbenietis Elmārs Eleksis labprāt sporto, lai uzturētu sevi formā un relaksētos pēc darba.
E.Eleksis stāsta, ka skolas laikā viņš ar sportu īpaši neesot aizrāvies, taču tehnikuma laikā sācis skriet, slēpot, turpinājis to darīt, arī mācoties Lauksaimniecības universitātē un dienot armijā.
“Augstskolas laikā slēpoju, skrēju, nodarbojos par ar zemūdens orientēšanos. Gribējās visus uzvarēt, iekļūt dažādās izlasēs, vienu laiku pat izdevās Latvijas izlases formu panēsāt, piedalījos arī dažādos rajona mačos,” stāsta Elmārs. Pēc tam nācis laiks, kad parādījās dažādi masu pasākumi, sākot ar Maskavas maratonu 1980.gadā.
“Kādas četras reizes piedalījos arī Murmanskas slēpošanas maratonā, startēju arī Tartu slēpošanas maratonā, pēc tam parādījās arī Tautas dziesmas maratons. Tā vairs nebija tikai skriešana, tie jau bija skaisti pasākumi, protams, gribējās jau arī sasniegt labu rezultātu,” atzīst Elmārs.
Savukārt tagad, kopš viņš jau ir veterānu gados, sacensības viņam interesē mazāk. “Tās vairāk ir tikšanās ar draugiem, iespēja vēl nedaudz salīdzināt, uz ko vēl esmu spējīgs un šīs sacensības tiešām ir skaisti svētki,” saka gulbenietis.
Man patīk sportot
Elmārs atzīst, ka pēdējos 10 gados (tagad viņam ir 56 gadi) viņš gūst baudu no paša treniņa, turklāt, ja cilvēks ir formā, viņš ļoti labi jūtas un var arī daudz strādāt.
“Tagad vairāk tiešām sportoju, lai uzturētu sevi formā. Protams, man arī patīk sportot – es tādā veidā relaksējos. Es paskrienu vai pabraucu ar riteni, turklāt man patīk to darīt intensīvi, treniņveidā – tā, lai ir slapjš krekls, nevis tikai mazliet. Bet, kad es atnāku no skriešanas, es noguris nejūtos. Gluži pretēji, es pēc tam varu atkal sākt strādāt,” saka Elmārs.
Viņš atzīst, ka katru dienu necenšas par katru cenu doties trenēties, taču viņš apzinās, ka retāk sportojot, to ir grūtāk darīt.
“Es apbrīnoju tos cilvēkus, kuri var vienreiz vai divreiz nedēļā trenēties vai arī tādus, kuri vienreiz gadā var piedalīties sacensībās un visu gadu vispār netrenēties. Es jūtu viņiem līdzi. Tas ir ļoti grūti,” uzskata Elmārs.
“Mums Gulbenē pašreiz ir lieliska vieta, kur vakaros var aiziet paskriet, panūjot, pavingrot, – šī teritorija atrodas aiz bijušās alusdarītavas grantsbedrēs un Jānis Ančs to regulāri sakopj un uztur. Turp vakaros iet diezgan daudz cilvēku. Ja es turp aizeju, noskrienu kādus sešus septiņus apļus (aplis ir apmēram 1700 metrus garš) – apmēram 10 līdz 12 kilometrus. Citkārt atkal dodos braukt ar velosipēdu. Ar kolēģi pirms dažām dienām, piemēram, nobraucām 70 kilometrus,” stāsta Elmārs.
Viņš piebilst – tiem, kas trenējas savas labsajūtas dēļ un lai uzturētu sevi formā, ir jāatceras kāds nerakstīts likums – aerobā režīmā (pulss ir apmēram 60 procenti no maksimālā) ir nepieciešams sportot apmēram 40 minūtes un tikai pēc tam sāk sadegt tauki.
Var novērst dažādas kaites
Elmārs atzīst, ka sportošana viņam tiešām palīdz justies labi, arī ar veselību viņam viss ir kārtībā – ārstus viņš tikpat kā nepameklē, izņemot zobārstu.
“Kādreiz viens otrs man teica, ka vecumdienās man sāpēs kājas un tā tālāk, bet nu jau es drīkstu teikt, ka tā nav. Man pietiek aizbraukt, piemēram, uz klases salidojumiem vai arī paskatīties uz paziņām un salīdzināt, kādi esam, bet kādreiz mēs bijām visi vienādi. Es, protams, nesaku, ka visiem ir vienādas iespējas, turklāt katrs cilvēks ir individuāls, taču, manuprāt, ar sportu var ļoti daudz ko izdarīt,” uzskata vīrietis.
Elmārs arī atklāj, ka viņam ir zināmi daudzi cilvēki, kas ar sportošanas palīdzību ir novērsuši dažādas kaites.
“Es uzskatu, ka vajag sportot. Kaut vai tik daudz, lai noturētu savu svaru normā. Jo cilvēkam ir mazāks svars, jo viņam ir vieglāk dzīvot,” ir pārliecināts Elmārs.
Sportot vajadzētu ikvienam
Daudziem cilvēkiem ir ļoti grūti sākt sportot.
“50 procentos gadījumu ir sevi jāpiespiež, lai aizietu uz treniņu, turklāt vienmēr jau var atrast iemeslu, lai to nedarītu, taču, nākot mājās no treniņa, nekad nenožēlo, ka esi aizgājis un pasportojis. Laiku tam atrast var vienmēr un tas ir to vērts,” ir pārliecināts Elmārs.
Viņš ir trenējies visu mūžu – ir mēģinājis iet uz treniņu pēc kārtīgas darba dienas ar dakšām rokās, pēc mašīnu skrūvēšanas un pēc nosēdēšanas pie datora.
“Varu droši teikt, ka pēc sēdēšanas pie datora aiziet uz treniņu ir grūtāk, nekā tad, kad visu dienu esi fiziski strādājis. Tomēr, lai ko tu darītu, treniņā tiek nodarbinātas citas muskuļu grupas. Nav tāda darba, kas varētu nodarbināt itin visas muskuļu grupas, kur nu vēl sēdēšana pie datora,” atzīst Elmārs.
Viņš uzskata, ka sportot vajadzētu ikvienam, sevišķi tagad, kad ārsta apmeklējums ir tik dārgs. Sportošana ir arī kā veselības profilakse un daudziem cilvēkiem tā varētu būt iespēja dzīvot labāk.
“Man reizēm ir žēl, ka tik maz cilvēku izmanto tik lētu prieku,” saka Elmārs.
Padomi iesācējiem
* Vispirms ir jānovērtē savs fiziskais stāvoklis. Ja cilvēks var, piemēram, normāli skriet, ir jāsāk to darīt. Jāsāk skriet sākumā kaut vai tikai 10 minūtes un pakāpeniski palielināt slodzi.
* Ja fiziskais stāvoklis nav tik labs, jāsāk ar iešanu, soļošanu, nūjošanu.
* Ja sāk skriet uzreiz ātri un nesagatavoti, otrā dienā jutīsies ļoti slikti, sāpēt kājas. Galvenais ir sevi nepārslogot.
* Ja ir nolemts sākt sportot, vislabāk sākumā būtu pakonsultēties ar kādu. Ir jāsāk trenēties pamazām un viegli, izprotot savu ķermeni un sevi.
