Sestdiena, 20. decembris
Arta, Minjona
weather-icon
+2° C, vējš 0.89 m/s, R-DR vēja virziens

Atdod vīru citai?

Kad viņa man piezvanīja un pateica, ka jau piecus gadus guļ ar manu vīru, es neticēju. Viņa teica: “Beidz mūs mocīt, atdod vīru man!” Viņa vēl kaut ko turpināja runāt. Taču es vairāk neuztvēru domu. Vien dzirdēju, ka zvanītāja gaidot bērnu. Viņa apgalvoja, ka no mana vīra. Sirds apstājās manās krūtīs, tad gribēja izlēkt pa muti un es saļimu turpat uz vietas. Kad attapos, man tūlīt pat bija jāizrunājas ar vīru. Protams, es būtu gribējusi, lai viņš apliecina, ka tā nav taisnība, vai arī lai melo man. Taču viņš sacīja: “Jā tā ir. Man jau piecus gadus ir cita sieviete. Mēs guļam kopā.”

Ak, jā, bet ar mani? Arī gulēja. Tiesa, bez īpaša entuziasma, bet tomēr. Es viņam gribēju uzkliegt, bet tikai nočukstēju: “Tu melo, melo.” Nemeloja. Tātad es viņam neko nenozīmēju, ja jau pat samelot necentās. Ko darīt? Pirmā doma bija – nosistu viņu. Otrā sajūta – miršu bez viņa. Sapratu, ka cīnīšos. Ar šo domu dzīvoju mēnesi. Pucējos uz velna paraušanu. Bet no vīra puses – nulles reakcija. Viņš gandrīz vairs nenāca mājās. Ja nāca, tad tolaik, kad manis tur nebija. Esmu sapratusi, ka nevaru viena cīnīties šajā frontē, ja jau viņi abi, kā izrādās ir vienoti. Bet mums taču ir dēls, kuram vajadzīgs tēvs! Jā, arī dēlu viņš pasāka satikt tad, kad manis nav tuvumā. Kad puika bērnudārzā vai pie vecmammas. Esmu bezspēcīga. Jūku prātā. Jo saprotu, ka būs jāšķiras. Greizsirdība plosa mani un es meklēju atbildi uz vienu vienīgu jautājumu: vai patiešām viņš nekad nav mani mīlējis; vai tiešām viss, kas bijis starp mums, ir meli; vai es pati izdomāju šo mīlestību, šo laulību; par ko es tā tieku sodīta?

Tā tas turpinājās līdz kādai jaukai dienai, kad es uz ielas satiku čigānieti. Viņa pati pienāca man klāt un sacīja, ka pateikšot visu taisnību. Nekad agrāk es nebūtu ļāvusies, lai man zīlē pēc rokas, bet šoreiz piekritu. Un viņa teica: “Kundze, ja kāda sieviete jums lūdzas, lai atdodat viņai savu vīru, sakiet lepni: “Ņemiet, es jums viņu dāvinu!” Ticiet man, šie vārdi viņai paliks atmiņā uz visu mūžu.”

Varbūt tieši to es gribu. Lai atceras visu mūžu! Es viņai dāvinu savu vīru!

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.