Lielā vēlēšanu diena ir klāt! Ministru prezidents Valdis Dombrovskis mudina šai dienā visiem būt sociāli aktīviem, jo “tikai sociāli aktīva un atbildīga sabiedrība ir garants mūsu valsts turpmākai demokrātiskai attīstībai un līdz ar to veiksmīgai krīzes pārvarēšanai”.
Tiek norādīts, ka “vēlēšanas ir politiķu lielais eksāmens visas tautas priekšā”, tomēr kā rīkoties, ja atkal jābalso par politiķiem, kas jau iepriekš nav izturējuši šo eksāmenu tautas priekšā? Manuprāt, smieklīgi skanēja priekšvēlēšanu reklāma: ”Ja jūs balsosiet par mani, tad es darīšu!” Bet kāpēc cilvēkiem būtu jābalso, ja pirms tam nekas nav darīts?
Prezidents Valdis Zatlers aicina balsot par tiem, kas to ir pelnījuši, bet kā tad paliek ar tiem, kas ir spējīgāki par pirmajiem? Ko darīt tad, ja neviens nav pelnījis?
Līdzšinējā reālā dzīve liecina, ka daudzviet pie varas ir tieši tie, kas nav pelnījuši. Tieši tas daudzos viesis neticību, daudziem zudusi motivācija doties uz vēlēšanu iecirkņiem, daudzi tam neredz jēgu, jo no partiju listēm raugās vienas un tās pašas gadu gadiem redzētās sejas.
Manu kā vēlētājas izvēli iespaido nevis partiju programmas un tajās dotie vispārīgie solījumi, kas sākas ar prievārdu “jā”, bet deputātu kandidātu personības. Ir žēl, ka no visiem sarakstiem nevar izraudzīties konkrētas personas un apvienot vienā sarakstā.
Izvēle nav viegla, tomēr uz vēlēšanām noteikti ir jādodas! Īpaši tāpēc, ka uz vietām vara piederēs pašvaldībām, Latvijas valdība pašvaldību lietās nemaisīsies. Ko un kā ievēlēsim, tā arī novadā dzīvosim.