Elfrīda Graudiņa māk priecāties jebkurā dienā un par jebko
Ceturtdien vārdadienu svinēja 265 Latvijas Elfrīdas, tostarp arī Daukstu pagasta iedzīvotāja Elfrīda Graudiņa.
E.Graudiņas dzīvē svētki ir tad, kad ir noticis kaut kas labs. Viņa atzīst, ka viņa māk priecāties jebkurā dienā un par jebko, ne tikai īpašajās svētku dienās. Protams, dzimšanas dienas un vārdadienas ir īpašāki svētki.
Katrs cilvēks ir individuāls
Elfrīda stāsta, ka vārdu viņai izvēlējies tēvs.
“Tētim bija māsa vārdā Elfrīda, taču viņa diemžēl nomira. Tētis vēlējās, lai man būtu šāds vārds, un es tiešām esmu apmierināta ar to. Paldies gan mammai, gan tētim, ka ielika man tieši šādu vārdu,” saka gaviļniece.
“Kad palasa vārdu skaidrojumu grāmatu, šķiet, ka kaut kas jau nedaudz sakrīt, taču pilnībā šiem vārdu skaidrojumiem es nepiekrītu, jo katrs cilvēks ir individuāls. Var taču būt, piemēram, septiņas Elfrīdas un katra pilnīgi citādāka, jo cilvēka mūžu taču ietekmē arī daudz un dažādi citi faktori.”
Savam dēlam Elfrīda ielikusi tēva vārdu – Jānis, savukārt meitai vārdu iedevis tieši Jānis.
“Dēlam ar meitu ir 2 gadu un 3 mēnešu starpība. Viņam bija iepatikusies kaimiņu meitene Linda, kas bija viņa vecumā. Tā nu viņš nolēma, ka arī māsa jāsauc par Lindu. Pati pirms tam biju meklējusi vārdus kalendārā, taču neviens tā īsti nepatika, bet, kad dēls pateica, ka māsa jāsauc par Lindu, sapratām, ka piemērotāka vārda par šo nemaz nav. Šķita, ka tā tam arī būtu jābūt,” saka Elfrīda.
Prieks, ka atceras
Gaviļniece atklāj, ka jūnijā sākumā viņas ģimenē iznāk svinēt vairākus svētkus.
“Man vārdadiena ir 4.jūnijā, vīram Arnim – 7.jūnijā, savukārt dēlam 8.jūnijā ir dzimšanas diena. Tad arī parasti apvienojam visus svētkus.”
Elfrīda saka, ka uz vārdadienas svinībām pie viņas gaidīts ir ikviens.
“Kādreiz jaunībā vārdadiena tika svinēta ļoti plaši. Varējām dziedāt, dejot un lustēties vai visu nakti, tagad gan vairs tik plaši neiznāk svinēt, un tomēr kopā ar savējiem nedaudz pasvinam,” saka Elfrīda.
Viņa atzīst, ka tagad tiešām ir vairāk prieks par to, ka cilvēki vispār atceras. “Prieks, ka pazvana, atsūta īsziņu, apsveic kaut vai satiekot uz ielas. Par dāvanām es jau visiem saviem tuviniekiem esmu pateikusi, ka viņi paši man ir kā dāvanas. Tiesa, vienmēr jau kaut kas tik un tā tiek dāvināts un dāvanās parasti saņemu visu to, kas man ir nepieciešams,” stāsta Elfrīda.
Kā jebkurai sievietei, arī Elfrīdai uz svētkiem patīk saņemt ziedus. Viņai nav vienu mīļāko, viņa priecājas par visiem ziediem – gan tiem, ko var ielikt vāzē, gan arī par tiem, ko iestādīt dārzā.
“Jauku pārsteigumu šoreiz pirms vārdadienas man sagādāja vīrs. Viņš bija devies makšķerēt un mājās atgriezās ar kreimenīšu pušķi kā vārdadienas sveicienu,” atklāj Elfrīda.
