Šodien Rankā praktiski ir iznīcināta tautsaimniecība – zemkopība un mežsaimniecība. Kaut senāk pagastā apmēram 10 procentu cilvēku pārtika tikai no šīs nozares. Mums bija mežstrādnieku ciematiņi. Mežzinis bija pirmais cilvēks pagastā. Tikai aiz viņa – skolotājs un mācītājs.
Tā milzīgā skolotāju armāda šodien… Es pats kādreiz mācījos skolā, kurā bija 175 skolnieki un seši skolotāji. Un es tiku padzēries saules visam mūžam. Kāda tagad ir apmācība skolā un kāda ir disciplīna? Brīnos…
Nāk no Rankas pamatskolas skolēni cauri ģimeņu dārziņiem un saspārda kāpostus. Zvanu mācību pārzinei. Viņa man atbild, ka neesot skolotājiem nekādas darīšanas par to, kā skolnieki nāk no skolas mājās. Tas izbrīna. Kā var tā pateikt pedagogs?
Mums Rankā kultūras kanons ir novadnieks Uldis Pūcītis. Bet ne visiem. Citi viņu uzskata par dzērāju.
Kā derētu skolēniem Rankas kapsētā noturēt dzīvās vēstures stundu pie U.Pūcīša vecāku atdusas vietas. Tas būtu vietā un modē, apgūstot kultūras vēsturi. Bet tas nenotiek!
Mūsu bibliotēka! Nav ne atceres pēcpusdienu, ne grāmatu atvēršanas svētku, ne literāro tiesu. Itin nekā nav! Neviena afiša mūs uz bibliotēku neaicina. Vai uzskatīts, ka bibliotēka laukos ir milzīgs kultūras pienesējs un centrs?
