Arnis Cāns: “Man patīk savs vārds, neesmu nekad aizdomājies, vai gribētu kādu citu vārdu.”
Šonedēļ starp populārākajiem vārdiem Latvijā ir arī Arnis. Rīt visā valstī vārdadienu svinēs 5086 Arņi, tostarp arī jaungulbenietis Arnis Cāns.
A.Cāns stāsta, ka viņš nezina, kāpēc vecāki ir izvēlējušies viņam tieši šādu vārdu, visticamāk, viņiem tas vienkārši ir iepaticies.
“Nekādas citas izcelsmes tam nav, mūsu ģimenē nav bijuši citi Arņi, kam par godu šis vārds man varētu būt ielikts. Tomēr man pašam patīk savs vārds, esmu ar to apmierināts. Zinu arī citus sportiskus Arņus, un arī pats esmu saistīts ar sportu. Neesmu nekad aizdomājies, vai es būtu gribējis sev kādu citu vārdu,” saka Arnis.
Bet vai, viņaprāt, vārds kaut kā ietekmē cilvēka dzīvi? Arnis saka, ka gan jau kaut kāda zināma taisnība tam visam ir, taču viņš pats ne horoskopiem, ne vārdu skaidrojumiem īpaši nepievērš uzmanību.
Ar vārdu jādzīvo visu mūžu
Arnis gan piebilst, ka vecākiem, izvēloties vārdu, būtu jāpadomā par to, ka bērnam ar to pēc tam ir jādzīvo visu dzīvi.
“Ielikt jau var dažnedažādus vārdus. Kādreiz, piemēram, par godu olimpiādei tika dots vārds Olimpiāde, tagad tiek doti arī dažādi moderni vārdi. Protams, katram ir dota brīva izvēle,” saka Arnis.
“Mēs ar sievu dēlu nosaucām par Andri – šis vārds tika dots par godu vectēvam, bet meitu – par Aneti – šis vārds mums tobrīd vienkārši šķita skaists un piemērots.”
Svin brīvā dabā
Savu vārda dienu Arnis pēdējos gados parasti svin brīvā dabā.
“Šajā dienā parasti ir labs laiks. Mēs sakuram ugunskurus, izcepam šašliku vai desiņas. Ir jauki pasvinēt pie dabas krūts,” atzīst gaviļnieks.
“Vārdadienā jau parasti neviens speciāli ciemos netiek aicināts un grandiozi pasākumi netiek rīkoti, tomēr parasti šajos svētkos saņemu sveicienus gan no kolēģiem un paziņām, gan arī no tuviniekiem. Ir prieks, ka tevi kāds atceras šajos svētkos. Arī sportā taču ir patīkami, ka kaut ko izdari un darbs nes augļus, tiec apsveikts, godināts un apbalvots,” saka Arnis.
“Dāvanas man šobrīd vairs nav tik svarīgas, man tiešām vairāk ir prieks, ka mani vienkārši atceras. Bērnībā, protams, šajā dienā gribējās saņemt arī kaut ko vairāk nekā tikai rokas spiedienu, prieks bija par katru dāvanu, bet tagad materiālās vērtības vairs nav tik svarīgas.”
