Ģirts Boks, Gulbenes novada Valsts ģimnāzijas sporta skolotājs: – Protams, ja streiks notiks, kolēģi būs jāatbalsta, bet uzskatu, ka septembrī jau nav vērts streikot. Streikot vajadzēja tagad, kad skolēniem notika eksāmeni. Tas būtu daudz iedarbīgāk nekā septembrī. Es ļoti ceru, ka ar šo streiku septembrī arī tiks kaut kas panākts, ja ne, tad jārīko vēl viens streiks – eksāmenu laikā. Pēc šāda algas samazinājuma man ir doma doties prom uz ārzemēm, jo tur ar savu izglītību es varētu nopelnīt daudzreiz vairāk, arī darba iespējas tur ir lielākas, bet ir iemesls, kas sarežģī doties prom. Tā ir mana ģimene.
Vija Čakare, Bērzu pamatskolas direktore: – Es streiku kā metodi neatbalstu. Esmu cilvēks, kurš mēģina iet uz kompromisiem un sarunāt. Ir jārunā un jāpārliecina. Tagad manī mājo sajūta, ka esmu pazemota, tas savukārt izsauc iekšēju agresiju, tāpēc gribas darīt kaut ko radikālāku. Ir taču kaut kāds saprāts, bet tagad izskatās, ka tas ir aizklejojis kaut kur tālāk tiem, kas dod rīkojumus un pieņem lēmumus. Mēs jau nemākam streikot visi kopā. Tur jau piedalās, kā parasti, daļa, un tas neko nedod. Emocijas jau ir daļai. Principā ir jāstreiko visiem, ne tikai skolotājiem. Ir jāizsaka savs viedoklis valdībai un visiem, kas mums dara pāri un par mums nedomā.
Iluta Podziņa, Gulbenes 2.vidusskolas direktores vietniece audzināšanas darbā: – Es atbalstīšu šo streiku, jo esmu izmisusi un jūtos bezspēcīga. Domāju, ka skolēni un vecāki būs solidāri un sapratīs. Skolēni mācību stundās taču nevēlas redzēt niknus, badainus un nelaimīgus skolotājus. Šajā laikā, kad viss kaut kas notiek, nevar izteikt nekādus loģiskus apsvērumus, bet savu pozīciju neizteikt arī ir neiespējami. Vai streiks kaut ko dos, nezinu. Pilnīgi nekas nav prognozējams, jo viss mainās pa dienām, bet nav iespējams klusēt un samierināties. Gandrīz katram skolotājam prātā ir ienākusi doma par to, ka ir jādodas prom. Ja būs tāda iespēja, tad to, manuprāt, skolotāji arī izmantos.
