Latvijas Notāri brīdina par krāpniecības gadījumu skaita pieaugumu un aicina iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem, slēdzot nekustamā īpašuma darījumus. Notāri ir norūpējušies par darījumu drošību un informē, ka mēneša laikā tikai vienā notāru birojā konstatēti četri dokumentu viltojumi, par kuriem uzsākti kriminālprocesi.
Nesen kādā Rīgas notāru birojā aizturēts ilgstoši meklēšanā atradies cilvēks, kurš tiek turēts aizdomās par ekonomisku noziegumu izdarīšanu.
Divi no atklātajiem viltojumiem iesniegti ar mērķi sagatavot dokumentus iesniegšanai Zemesgrāmatā nekustamo īpašumu darījumu reģistrācijai. Viltojumi tikuši veidoti kā citas valsts notariāli apstiprinātas pilnvaras, uz kuru pamata bija paredzēts izdarīt krāpšanas mēģinājumus Latvijā.
Vēl divi no atklātajiem viltojumiem saistīti ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Ārvalstīs izdots dokuments ar tam pievienotu tulkojumu ticis uzdots par pierādījumu nodokļu nomaksai, taču notārs atklāja, ka abos šajos gadījumos uzrādītie dokumenti nav autentiski, un tādējādi krāpšanas mēģinājumu novērsa. Par visiem atklātajiem viltojumiem ir uzsākti kriminālprocesi, notiek izmeklēšana un tiek nopratināti dokumentu iesniedzēji.
Tā kā tik īsā laikā konstatēti jau virkne viltojumu, notārs, kurš to atklājis, uzskata, ka šie nav vienīgie ārvalstu notāru izdoto pilnvaru viltojumi. „Četri dokumenti no četriem dažādiem avotiem viena mēneša laikā – tā ir ārkārtas situācija,“ uzsver notārs, kura vārds netiek izpausts drošības pēc.
„Noziedzības līmenim, tajā skaitā krāpšanas gadījumu skaitam un intensitātei, ir tendence pieaugt. Cilvēkiem ir jābūt ļoti piesardzīgiem, jebkura darījuma slēgšana rūpīgi jāizvērtē, jāizprot darījuma būtība un saturs,“ skaidro Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Ilze Pilsētniece un uzsver, „cilvēkiem ir jāsaprot, ka vieglprātīgi noslēgtiem darījumiem ir ļoti smagas sekas un tikpat kā nav atpakaļ ceļa. Zaudētas dzimtās mājas, īpašumi, gadiem ilgas tiesvedības diemžēl ir realitāte, ar kuru jau saskārušies Latvijas iedzīvotāji.“
Atklātie krāpšanas gadījumi aktualizē jautājumu par drošības standartu darījumiem ar nekustamo īpašumu. Latvija ir viena no retajām valstīm, tai skaitā vienīgā Baltijas valsts, kur nekustamo īpašumu jomai nav paredzēta valsts uzraudzība. Sabiedrības drošības vārdā mums būtu jāpārņem Vācijas, Francijas, Lietuvas un Igaunijas iedarbīgā pieredze, kas paredz valsts klātbūtni darījumu slēgšanā, un tādējādi krāpniecības mēģinājumus veiksmīgi spēj izskaust jau saknē.
