Lasot zemenes vai plūcot zāles Jāņu vainagu vīšanai, ne reizi vien gadās satvert slapju, putainu veidojumu, pēc kura gribas mazgāt rokas. Dzegužu spļāvieni – saka mednieki. Veci ļaudis tos piedēvē raganām. “Baltas putas uz zāles sauc par dzeguzes spļaudekļiem. Viņas spļaudot tikai tik ilgi, kamēr kūkojot,” rakstīts latviešu tautas ticējumos.
Zoologi zina, ka putainos veidojumus atstāj kukaiņu – putcikāžu – kāpuri. “Cikādes ir nelieli kukaiņi ar labi attīstītām pakaļkājām, kas daudzām sugām piemērotas lēkšanai. Cikādes sastopamas uz lakstaugiem, retāk – uz kokiem un krūmiem. Vairākums šo kukaiņu sūc augu sulu. Var izplatīt augu vīrusus,” zina zoologs Andris Piterāns. Viena no biežāk Latvijā sastopamajām ir parastā putcikāde, Latvijā konstatētas astoņas putcikāžu sugas. “Putcikādes kāpuri izdala īpašu vielu saturošu šķidrumu, ko saputo, ievadot tajā gaisa burbuļus, un izveido sev aizsargapvalku,” stāsta Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis. Šajās putu pikās kāpuri dzīvo un sūc augu sulu, kamēr pieaug. Dabiskie ienaidnieki putcikāžu kāpuriem Latvijā esot zvirbuļveidīgie putni – čakstes, zīlītes, zvirbuļi un citi.
