Īpašu piedzīvojumu meklējumos nav jādodas uz tālām zemēm, interesantas vietas un izklaides ir atrodamas arī tepat Latvijā. Ja esat nolēmuši apceļot mūsu pašu zemīti, Ziemeļvidzemē ir vērts iegriezties Naukšēnos.
Interesantu un neparastu atpūtu izbaudīt var Naukšēnu novada atpūtas centrā “Nāras”, kur saimnieko uzņēmīgs cilvēks Aivars Rullis, kas ir arī brīvprātīgais ugunsdzēsējs. Te būs iespēja gan pavizināties pa Rūjas upi ar viesu nama motorplostu “Ruhjas Donalds”, kā arī izbaudīt veldzējumu miesai un garam pirtī “Aiz Anniņas lodziņa”.
Viesu nams “Nāras” atrodas pašā Naukšēnu centrā, Rūjas upes krastā – nepamanot pabraukt garām tam nevar. Viesu nams ir iekārtots bijušajā spirta brūža ēkā. Te ir gan kafejnīca, kur ieturēt maltīti, gan arī pirtiņa, kur saimnieks nopērs ar smaržīgām un svaigi grieztām pirtsslotām. Ekstremālākas izjūtas varēs gūt, braucot ar plostu pa upi. Saimniekam vēl ir padomā arī dažādas citas izpriecas – idejas jau ir, atliek vien tās realizēt, tad šeit, līdzīgi kā Siguldā piedzīvojumu parkā “Mežakaķis”, varēs baudīt pavisam asas izjūtas.
Ar plostu pa upi
“Nāru” saimnieks piedāvā gan 2,5 stundu ilgu braucienu ar plostu, gan arī neilgu pavizināšanos (apmēram 40 minūšu garumā). Uz plosta var ērti izvietoties apmēram 20 cilvēki, satilpt tur, protams, var arī vairāk, taču tad būs jārēķinās, ka kājas līdz potītēm būs ūdenī. Vienlaikus ar skaistās dabas baudīšanu var cienāties arī ar viesu nama saimnieces turpat uz plosta cepto garšīgo šašliku. Plosta saimnieks brauciena laikā pastāstīs arī dažādus interesantus stāstus par bebriem, kas upes krastos sev ir sacēluši milzīgas mājas. Kuģošana ar plostu ir ļoti romantiska. A.Rullis stāsta, ka no plosta ir šauts arī salūts, savukārt Muzeju naktī plosts pa upi ir kuģojis sveču gaismā. Plostu var izmantot gan svinību rīkošanai nedaudz neparastākā garā, gan arī vienkārši pavizināties.
Bauda miesai un garam
Pēc vizināšanās ar plostu “Nāru” saimnieks piedāvā arī doties izbaudīt pirts priekus. A.Rullis atzīst, ka pirtnieka gudrības nekur nevar iemācīties, tās ir pašam jāapgūst. Var uzzināt tikai pamatus, taču pirtī viss notiek pēc izjūtām, turklāt ne tik daudz izdara pats pirtniek, cik mūsu pašu daba. Pirtnieks norāda, ka pēc pirts apmeklējuma cilvēks katru reizi jutīsies citādāk. A.Rullis ņem palīgā arī zilos mālus, akmeņus, dažādas slotiņas, pēršana notiek arī sena mūzikas instrumenta – vargāna – neparastajās skaņās. Tas viss tiek darīts cilvēka labsajūtas dēļ. “Pēc šādas pēršanās, iznākot no pirts, cilvēkam apkārt ir tāds kā oreols. Tā nav nekāda mistika, vienkārši visas poras ir atvērušās un āda elpo, tādēļ arī cilvēkam rodas viegluma un svaiguma sajūta,” saka A.Rullis.
Arī pašas pirts izcelšanās stāsts ir ļoti sens un interesants. Kādreiz šajā apkaimē visiem bijusi zināma tāda pirtniece Anniņa, kas dzīvojusi upes krastā, tad viņa nomirusi un pazudusi arī pati pirtiņa. Kad A.Rullis taisījis pirti un racis baseinu, parādījusies šī nogrimusī pirts. To viņš cēlis laukā un tagad tajā arī darbojas. Kā saka pats pirtnieks, pirtij ir īpaša senlaicīga aura. Interesanti, ka tā ir pirts ar žadeīta akmeņiem. Šis akmens, uzmetot garu, pirtī nedod asu un dedzinošu garu kā mūsu parastais laukakmens, šis akmens garam piešķir maigumu. Pirtī izmainās atmosfēra, pērējam ir vieglāk pērt, savukārt cilvēkam patīkamāk uzturēties tajā. A.Rullim ir prieks, ka viņam ir izdevies sagādāt prieku un labsajūtu katram cilvēkam, kas viesojies viņa pirtiņā.
