“Rimi”: Ir ļoti ērti rādīt uz tirgotājiem – viņi ir tie sliktie! (saruna)

Kaut arī inflācijas kāpuma temps Latvijā pēdējā laikā beidzot mazinās, augstas cenas joprojām ir nopietna problēma. Vasarā, kad par galveno inflācijas virzītājspēku kļuva pārtikas cenas, apsteidzot līdzšinējo līderi – ar mājokli saistītās izmaksas, pamatīgu kritikas devu saņēma pārtikas tirgotāji. “Rimi Latvia” valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais intervijā aģentūrai LETA gan saka, ka uz tirgotājiem ir ļoti ērti rādīt un saukt par sliktajiem, jo tieši veikalos nomaina cenu zīmes pie preces. Tomēr lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi – enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji produktu cenas ir spiesti mainīt. Turlais pirms vainīgo saukšanas aicina paskatīties, kuriem pārtikas ražošanas un pārdošanas ķēdes dalībniekiem augstas inflācijas apstākļos ir vai nav augusi peļņa.

Pārtikas inflācija šogad ir karsts jautājums, un tieši tirgotāji saņem vislielāko kritiku. Ko jūs varat atbildēt uz visbiežāk izskanējušajiem pārmetumiem? Tostarp par lielajiem tirgotāju uzcenojumiem?

Tie piesauktie 300% noteikti ir pilnīgas muļķības. Uzcenojumi mēdz būt ļoti dažādi, un kāpēc par to kādam būtu tik ļoti jārunā? Vienam produktam var vispār nebūt uzcenojuma, citam produktam tas ir lielāks, bet stāsts par to, ka lieli uzcenojumi ir tirgotāju politika, ir muļķības, un es pat teiktu, ka nedaudz melošana. Es domāju, ka tas, uz ko tiešām ir jāskatās, ir uzņēmumu peļņa.

Tad, pēc jūsu domām, tirgotāju izvirzīšana par galveno pārtikas inflācijas cēloni neatbilst patiesībai?

Protams, ka nē. Tā gan nav pirmā reize un tas nav retums, ka ir atsevišķas grupas, kuras gan nesaukšu vārdā, kam ir ļoti ērti rādīt uz tirgotājiem – viņi ir tie sliktie! Protams, ka mēs beigās esam tie, kuri pie preces nomainām to cenas zīmi. Bet skaidrs, ka lielākie cenu izmaiņu cēloņi ir pavisam citi – enerģijas cenas, ģeopolitiskā situācija, izejvielu cenas, kuru dēļ ražotāji produktu cenas ir spiesti mainīt. Mēs arī regulāri piegādātājiem uzdodam daudz un dažādus jautājumus un neļaujam tik vienkārši cenas celt. Ja beigās mēs cenas paceļam, tad ne jau, lai vairotu savu peļņu, bet tāpēc, ka tāda ir situācija. Mēs tādas cenas saņemam no piegādātāja. Tas, ko mēs izdarām ar mūsu uzcenojumu, ir redzams mūsu peļņā. Pērn mūsu peļņa bija zemākā piecu gadu laikā – 2,7% no apgrozījuma. Vidēji mūsu nozarē peļņa būtu ap 5%. Mēs varam paskatīties, kāda ir bijusi peļņa virknei citu uzņēmumu. Nemaz nerunāsim par energouzņēmumiem. Sāk parādīties arī lielo pārtikas ražotāju gada pārskati, un es nebūt nevaru teikt, ka visiem būtu samazinājusies peļņa. Dažkārt ir pat otrādāk.

Jūsu īpašnieka Zviedrijas koncerna “ICA Gruppen” pusgada pārskatā bija redzams, ka Latvijā “Rimi” apgrozījums pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri-jūniju pieaudzis par 6,4% – līdz 434,4 miljoniem eiro. Vai varat ieskicēt, kādi pirmajā pusgadā ir bijuši peļņas rādītāji?

Ja mēs runājam par pagājušo gadu, tad 2,7% peļņa nav normāla šajā nozarē. Vienlaikus īpaši pagājušā gada otrā puse bija ļoti izaicinoša gan iedzīvotājiem, gan mums, un mēs darījām daudz ko – gan optimizējām enerģijas patēriņu, gan darījām citas lietas. Protams, ka šogad mēs mēģinām savu peļņu stabilizēt. Vienlaikus mazumtirdzniecībā peļņa pēc būtības ir salīdzinoši maza. To, pirmkārt, nosaka konkurence, otrkārt, – un it īpaši pēdējā gada laikā – cilvēku rocība un tas, ko viņi var vai nevar atļauties. Tādēļ te neviens ar milzīgām cenām darboties atļauties nevar, jo tad neviens pie viņa neiepirksies.

Zemkopības ministrs mudina atklāt cenas, par kādām tirdzniecības tīkliem tiek piegādātas preces no ražotājiem. Varbūt ir vērts vienoties ar tiem ražotājiem, kuri tam piekrīt, un tiešām cenas atklāt, lai beigtos spekulācijas un rādīšana vienam uz otru?

Tas ir tāds neliels populisms, ja tā to var nosaukt. Ne velti šajā valstī ir tāda institūcija kā Konkurences padome, kuras uzdevums ir pieskatīt, lai konkurence būtu godīga un nenotiktu nekādas aizliegtas lietas. Viena no šādām lietām ir arī publiska iepirkuma cenu atklāšana. Tajā pašā laikā Konkurences padome tieši pašlaik veic pētījumu, un mēs visi esam iesnieguši datus, kurus tā ir prasījusi. Konkurences padome tad arī izdarīs savus secinājumus, nāks ar tiem klajā un visas atbildes uz jautājumiem tiks atrastas. Es tikai vēlreiz varu uzsvērt, ka pārtikas mazumtirdzniecība nestrādā ar milzīgu peļņu. Tā nav! Un to visi var redzēt gada pārskatos.

Pašlaik Konkurences padome vāc datus un secinājumus sola aptuveni novembrī. Ko jūs no šī pētījuma sagaidāt? Tā būs Konkurences padomes analīze par situāciju pārtikas ražošanā un tirdzniecībā, vai arī padome jums vai ražotājiem var uzlikt pienākumu kaut ko mainīt savā praksē?

Es ļoti šaubos, ka mēs šajā pētījumā ieraudzīsim kaut ko tādu, ko mēs nezinātu. Es ceru, ka pārējie ieraudzīs kaut ko tādu, ko viņi līdz šim nesaprata vai nezināja, neesot iekšā šajā nozarē ikdienā. Konkurences padomes uzdevums ir rūpēties par brīvu un godīgu konkurenci, kā arī to, lai netiek lietoti aizliegti paņēmieni, kas galu galā rezultējas augstākās cenās pircējiem. Mēs visus nosacījumus vienmēr esam ievērojuši, un pieļauju, ka mēs bijām vieni no pirmajiem, kas ļoti rūpīgi izgāja cauri visām jaunajām izmaiņām konkurences likumdošanā 2008.gadā, kas attiecās uz pārtikas mazumtirdzniecību, un atbilstoši tam mainījām līgumus un sadarbības nosacījumus. Tādēļ es nedomāju, ka mēs šajā pētījumā ieraudzīsim kaut ko jaunu sev.

Pēdējā laikā kopējais pārtikas cenu līmenis krītas, bet ekonomikas analītiķi uzsver, ka tas lielā mērā ir noticis uz akciju rēķina, bet produktu pamatcenas vairāk vai mazāk saglabājas iepriekšējā līmenī. Kā jūs to varat komentēt?

Pirmkārt, ir jāpiebilst, ka ir virkne ar preču kategorijām, kurās akciju īpatsvars ir tik milzīgs, ka pamatcenām pat nav lielas nozīmes. Ir kategorijas, kurās 80% pirkumu veido preces par akcijas cenām.

Piemēram?

Piemēram, kafija. Šajā kategorijā ir ļoti daudz akciju, un ļoti daudz preču tiek iegādāts akciju laikā. Pamatcenas nozīme šajā situācijā patiesībā ir ļoti maza. Protams, ka visās preču kategorijās tā nav, bet ir preču kategorijas, kurās tā ir. Tādēļ, lai noteiktu akciju kopējo ietekmi, ir ļoti precīzi jāzina detaļas.

Otra piebilde – cenas sākas no piegādātāja, un šogad ir izteiktāk redzams, ka piegādātāji cenu samazinājumus vēlas piedāvāt tieši akcijās. Proti, piegādātāji labāk izvēlas piedāvāt agresīvāku akciju, nekā nolaist pamatcenu.

Jums tam ir arī skaidrojums?

Akcijas cenu var piemērot ātri un uz noteiktu laiku. Līdz ar to var daudz dinamiskāk rīkoties, nekā mainot pamatcenu. Tas ir mans pieļāvums.

Pētījumu kompānijas “Nielsen” dati liecina, ka Baltijas tirgus, un it īpaši Latvijas tirgus, vēsturiski lielā mērā balstās uz akcijām. Tā ir Baltijas tirgus specifika, ja to salīdzina ar citām valstīm. Ir redzams, ka cilvēkus interesē akciju cenu zīmes, patīk produktu mainība akcijās, un tā tas ir jau vismaz pēdējos 10 gadus. Līdz ar to kopējais fons vispār ir tāds, ka cilvēki labākos piedāvājumus sagaida tieši akcijās. Piemēram, mēs pērn sākām programmu “Rimi TOP 600”, kurā mēs fiksējām cenas pamata produktiem. Mēs saskārāmies ar to, ka cilvēki sākotnēji nesaprata, ka tā ir pamatcena, nevis akcija. Mums nācās diezgan daudz laika ieguldīt, lai skaidrotu, ka šī nav akcija un tāda cena būs ilgāku laiku.

Tomēr, ko saka piegādātāji? Piemēram, ja jūs sakāt, ka 80% no kafijas tiek pārdota akciju laikā, tad kāda jēga kafijas piegādātājiem ir uzturēt augstāku pamatcenu, ja ir skaidrs, ka pircēji pirks to, kurai tajā brīdī būs akcija un kura būs lētāka?

Sava nozīme ir arī atlikušajiem 20%.

Izskan arī viedokļi, ka oficiālajā statistikā redzamā pārtikas inflācija tomēr atšķiras no aktuālajām izmaiņām veikalos. Ko rāda jūsu dati?

Stāsts par inflācijas mērīšanu nav vienkāršs. Centrālā statistikas pārvalde cenas mēra vienam un tam pašam produktu grozam. Laikā, kad ir tik lielas izmaiņas, kā mēs pieredzējām pērn, ir redzams, ka pārtikas grozs mainās un cilvēki sāk iepirkties citādāk nekā iepriekš. Arī mūsu aptaujās 80% atzina, ka maina savus iepirkšanās paradumus un optimizē izdevumus. Tas ir ļoti liels skaits.

Cilvēki sāk pirkt mazāk, sāk pirkt citu ražotāju preces, sāk pirkt mazākus iepakojumus. Skaidrs, ka arī Centrālā statistikas pārvalde nevar katru mēnesi mainīt produktu grozu, kuru mēra inflācijas noteikšanai, bet tāpat ir skaidrs, ka tas vairs neatspoguļo reālās izmaiņas patēriņā. It īpaši tas attiecas uz pārtikas produktiem, kuri ir dārgāki vai neietilpst pamata pārtikas produktu kategorijā, jo tos var vispār nepirkt, pirkt mazāk utt. Mēs mērām kopējās cenu izmaiņas jeb to, cik vidēji maksāja tas, ko pagājušajā mēnesī nopirka mūsu tirdzniecības tīklā. Mūsu dati rāda aptuveni uz pusi mazāku cenu kāpumu nekā oficiālā inflācija. Piemēram, ja pērn bija mēneši, kad inflācija pārsniedza 20%, tad mums vidēji bija 10%.

Tomēr šajā gadījumā mēs, protams, nedaudz salīdzinām ābolus ar bumbieriem, jo metodoloģija ir atšķirīga. Taču galu galā tas, ko cilvēki pērk vairāk, nav tik ļoti sadārdzinājies, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tas gan nenozīmē, ka statistikas pārvaldei nebūtu taisnība. Vienkārši viņi mēra cenas konstantam produktu grozam, bet šī groza īpatsvars ikdienas iepirkumos pašlaik kļūst mazāks.

Kas ir lielākās izmaiņas pēdējā gada laikā, kuras redzat vidējā pārtikas grozā, kuru iegādājas jūsu veikalos?

Pirmkārt, redzami sāka mazināties dārgāko jeb tā saukto “premium” preču īpatsvars tajā, ko cilvēki pērk, vairāk tika pirktas preces par vidējām un zemākām cenām. Piemēram, ziemā bija ļoti redzams, ka daudz mazāk tiek pirkti saldumi un našķi. Otrkārt, vidējie tēriņi pirkumam nu jau labu laiku ir stagnējošā stāvoklī. Arī tas rāda, ka cilvēki iepērkas citādāk. Piemēram, tu joprojām vari pirkt litru piena, bet izvēlēties piena paku, kura ir krietni lētāka, nekā to, kuru tu mēdzi pirkt agrāk. Tāpat iepriekš pētījumi rādīja, ka Eiropā atkritumos tiek izmesta aptuveni puse no pārdotās pārtikas. Tagad cilvēki sāk arī vairāk aizdomāties, vai visu apēdīs, ko grib iegādāties. Tādēļ vēl viena tendence, kas ir redzama, – cilvēki sāk iegādāties mazākus iepakojumus. Nākamā tendence ir, ka, ja šajā veikalā nav akcijas produktam, ko es gribu nopirkt, tad es varbūt aiziešu uz citu veikalu paskatīties, vai tur nav akcijas. Līdz ar to ir ļoti dažādas lietas, ko cilvēki dara, lai pielāgotos dzīvei augošu cenu apstākļos.

Arī Latvijas Bankas prezidents aicināja vairāk skatīties apkārt. Tad tas tagad ir redzams, proti, ja kādreiz daudzi cilvēki laika taupīšanas nolūkā visu nopirka vienā veikalā, tad tagad savukārt tiek apskrieti vairāki veikali un pārtikas grozs vairs netiek sakomplektēts vienā vietā?

Mūsu novērojumi liecina, ka tā dara vairāk cilvēku nekā agrāk. To var redzēt arī rādītājos, jo, piemēram, pircēju skaits mums ir lielāks nekā pērn, transakciju skaits ir lielāks. Savukārt preču skaits vienā pirkumā ir mazāks. Tāpat mums katram ir kādi iemīļotie zīmoli – noteiktas šķirnes kafija u.tml. Tagad ir redzams, ka uz lielām akcijām cilvēki šīs preces nopērk vairāk, nekā tas notika senāk.

Proti, veido krājumus?

Ja ir labs cenas piedāvājums, tad tiešām ir sajūta, ka visa Latvija ir gatava kādu preci iegādāties tonnām un veidot krājumus.

Es varu tikai piekrist Latvijas Bankas prezidentam – vienmēr vajag skatīties apkārt! Par to nav nekādu šaubu, un jo vairāk mūs situācija spiež, jo vairāk mēs visi skatāmies apkārt. Tajā pašā laikā būtu jādomā racionāli, jo, ja visu laiku svarīgākā ir tikai zema cena, vai mēs kādā brīdī nesākam pirkt tikai to, kas top citās valstīs? Skaidrs, ka, ja konkrētajā brīdī rocība neļauj, tad es varu iepirkties tikai tā, kā varu. Taču citādi vienmēr ir vērts paturēt prātā, kādas ir ietekmes arī uz citām lietām, un tad, kad mēs to varam atļauties, padomāt, vai tā ir vai nav Latvijas prece.

Nav arī noslēpums, ka lielākā daļa Latvijas pārtikas ražotāju ir salīdzinoši mazi uzņēmumi un viņiem ir daudz grūtāk savās izmaksās absorbēt to pašu enerģijas cenu pieaugumu nekā kādam lielam starptautiskam koncernam. Jūs redzat, ka Latvijas ražojumi pašlaik sadārdzinās vairāk un tos pērk mazāk?

Mums šajā ziņā nav viegla loma, jo nākas salāgot daudz un dažādas intereses. Galu galā, ja nav apmierinātu pircēju, kuri grib nākt uz “Rimi” veikaliem, tad mūsu biznesam nav pamata, uz kura stāvēt. Tādēļ mūsu pirmais uzdevums ir skatīties, ko cilvēki grib nopirkt un kā to piedāvāt labākajā veidā. Otrkārt, mēs savu piedāvājumu vienmēr lielā mērā esam būvējuši uz Latvijas piedāvājumu un Latvijas precēm. Latvijas uzņēmumiem ir grūtāk sabalansēt enerģijas, izejvielu cenu pieaugumu. Ļoti liela daļa ir mazi un vidēji uzņēmumi, un man diemžēl arī ir jāsaka, ka liela daļa savu biznesu nebūvē ar ilgtermiņa skatījumu uz priekšu. Vienlaikus arī Latvijā ir pārtikas ražošanas uzņēmumi, kas strādā ļoti profesionāli, piemēram, mūsuprāt, ļoti cienījams spēlētājs tirgū ir “Balticovo”. Tāpat ir spilgti nišas produkti ar ilgtermiņa attīstības vīziju, piemēram, “Milzu!”.

Situācijā, kad cilvēku pirktspēja samazinās un preces paliek dārgākas, protams, ka vispirms mūs interesē apmierināti pircēji. Mēs vienmēr esam centušies plauktos saglabāt vairāk Latvijas preču, un tā aizvien tas ir. Es nezinu, vai kāds pašlaik tirgo lielāku Latvijas preču īpatsvaru nekā mēs, katrā ziņā mēs noteikti šajā rādītājā esam augšgalā. Mēs to noteikti turpināsim darīt tik ilgi, cik ilgi tas būs svarīgi mūsu pircējiem. Latvijā ir fantastiski ražotāji, kuri ražo ļoti garšīgas, ļoti kvalitatīvas preces, bet es arī varu teikt, ka ražotāju pusē bieži vien ir iztrūcis skata uz priekšu, kā varētu strādāt efektīvāk un kā attīstīties. Tādēļ mēs būtu priecīgi turpināt tirgot arvien vairāk Latvijas preču, bet tajā pašā laikā mēs gribētu redzēt, ka šīs preces kļūst konkurētspējīgākas.

Vai tas nozīmē, ka dārgāko, tostarp Latvijas preču īpatsvars, jūsu veikalu plauktos varētu samazināties?

Jebkura prece no mūsu plauktiem prom var doties tikai tad, ja pircēji to pārstās izvēlēties un vairs neliks savos grozos. Es pieļauju, ka ražotāji paši cītīgi seko saviem konkurentiem un attiecīgi mēģina darboties un pielāgoties, bet es tikai vēlreiz varu uzsvērt, ka vienai daļai Latvijas ražotāju domāt par savu produktu konkurētspēju vajadzētu daudz rūpīgāk.

Tad dārgākos, tostarp Latvijas produktus, tagad pārstāj pirkt?

Jā. It īpaši nišas produktus. Ja tie ir pārāk dārgi tagadējai situācijai, tos pārstāj pirkt, pat neraugoties uz to, ka tie, iespējams, ir ļoti kvalitatīvi un garšīgi. Es gan neteiktu, ka tas notiek masveidā, bet šādi gadījumi ir.

Vienlaikus ir sajūta, ka cilvēku pirktspēja stabilizējas. Nav tā, ka viss paliek tikai sliktāk un sliktāk. Redzēsim, kāds būs rudens ar enerģijas cenām, ar ģeopolitisko situāciju, ar izejvielu cenām. Taču šī vasara bija stabilāka nekā iepriekšējā.

Ja jūs sakāt, ka sajūtas liecina par pirktspējas stabilizēšanos, tas var dot indikāciju, ka darba devēji ir pacēluši arī algas?

Pirmkārt no 1.janvāra daudz redzamākā apjomā nekā agrāk tika pacelta minimālā alga. Tas izkustina visu sistēmu, jo ļoti daudzu amatu algas tiek noteiktas attiecībā pret minimālo algu.

Ja atgriežamies pie pārtikas inflācijas, tad Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe ir norādījusi, ka cenu samazinājums Latvijā nav tik plašs un dziļš, kā tas varētu būt, ja vērtējam to, kas ir redzams citu valstu pārtikas cenu tendencēs. Kādēļ?

No vienas puses mēs sevi varam salīdzināt ar pārējām Baltijas valstīm, jo tepat vien kaimiņi ir. Bet tomēr ir tik daudz atšķirīgu lietu, ka tāpat vienkāršoti visu salīdzināt nav īsti pareizi. Kaut kur atšķiras nodokļi, kaut kur uzņēmumiem atšķiras tirgus pozīcijas, kaut kur atšķiras vietējās tradīcijas. Ir ļoti daudz lietu, kādēļ vienā vietā kaut kas var maksāt tik, bet otrā tik. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā daudz rūpīgāk tiek darīta tāda lieta, ko pie mums laikam nedara neviens, kā mediju preču grozs. Reizi nedēļā vai divās tiek publicēts, kur ir iegādājams lētākais noteiktu preču grozs. Latvijā tas nav izplatīts. Vienlaikus tas nozīmē, ka kaut kādā laikā kādam produktam ir pievērsta pastiprināta sabiedrības uzmanība, par ko mēs savukārt Latvijā neko nenojaušam un tikai skatāmies uz cenu. Tāpat bija gadījums, ka tika izcelts, ka Igaunijas “Rimi” viena prece ir daudz lētāka nekā Latvijas “Rimi”. Mēs gluži vienkārši esam šīs konkrētās preces zīmola maiņas procesā, bet Igaunijā kaut kādu iemeslu dēļ bija izveidojies trīs reizes lielāks šīs preces atlikums noliktavā, kurš ir jārealizē līdz konkrētam datumam. Attiecīgi šo produktu tirgojām pat ar mīnusiem, lai tikai tas nebūtu jāmet ārā vispār. Taču cilvēki no malas izdara secinājumu, ka “Rimi” Igaunijā viss ir daudz lētāk. Tāpat Lietuvā “Rimi” dažkārt ir lētākas preces nekā Latvijā un Igaunijā. Te ir jāatceras, ka Lietuvai blakus ir Polija, kur ļoti daudzām pārtikas precēm tiek piemērota nulles pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, un skaidrs, ka pastāv pārrobežu tirdzniecība un tas ietekmē to, cik maksā pārtika Lietuvā. Tāpat Lietuvā ir samazinātā PVN likme sabiedriskajai ēdināšanai un ir cilvēku grupa, kura tādēļ labāk izvēlas nevis pirkt gaļu un gatavot, bet aiziet paēst uz kafejnīcu. Tas viss soli pa solim rada citādāku situāciju mazumtirdzniecībā.

Ja mēs runājam par Eiropas ražotājiem, tad izejvielu tirgus mums visiem ir vairāk vai mazāk līdzīgs. Latvijas tirgus ir ļoti mazs, un zinot, ka šeit daļa ražotāju nav tik efektīvi kā tie, kuri strādā lielos tirgos – daļēji tas ir objektīvi izmēru dēļ, daļēji tam ir subjektīvi iemesli -, tas noved pie atšķirībām. Tādēļ, lai salīdzinātu dažādas valstis, ir ļoti labi jāpārzina nianses.

Pašlaik notiek valdības maiņas process, bet līdz šim izskanējušie paziņojumi neliecina, ka nākamgad mēs varētu rēķināties ar daudz apspriesto samazināto PVN likmi pamata pārtikas produktiem. Vai no jūsu skatu punkta valsts pusē ir vēl kaut kas darāms, lai mazinātu pārtikas inflāciju?

Es domāju, ka svarīgākais ir tomēr samazinātā PVN likme pārtikai – kaut vai tikai pamata pārtikas produktiem. Tie visi stāsti, kādēļ to nevar izdarīt vai nevajag izdarīt, jo tirgotāji sev paņems visu starpību, ir vēl vienas muļķības. Ir vismaz divi piemēri, ka mēs esam gājuši uz valdības māju, parakstījuši memorandus un apņēmušies noteiktas lietas darīt un noteiktas lietas nedarīt. Kad ieviesa eiro, Latvijas gadījumā neviens nevarēja pārmest, ka cenas tiktu apaļotas uz augšu un preces paliktu dārgākas. Mēs korekti izpildījām to, ko sadarbības memorandā ar valdību bijām apņēmušies. Kad PVN likme tika samazināta augļiem un dārzeņiem, notika tas pats. Turklāt augļi un dārzeņi ir ļoti sarežģīta kategorijai, lai izsekotu cenu izmaiņām, jo to ļoti ietekmē sezonalitāte, laikapstākļi, labākas vai sliktākas ražas. Neraugoties uz to, ir skaidrs, ka mēs no PVN samazināšanas sev neesam paņēmuši neko. Ir konkrēti notikumi pagātnē, kad mēs kā tirgotāji visas vienošanās korekti esam izpildījuši, bet atkal ir kāds, kurš uzkāpj tribīnē un sludina, ka viņi taču visu paņems sev, viņiem nevar ticēt! Tas ir populisms, vienkāršs populisms! Kādēļ patiesībā to negrib darīt, es nezinu…

Tādēļ, ka ieņēmumi budžetā samazināsies.

Varētu arī nesamazināties, jo ir skaidrs, ka šādā gadījumā savukārt var mainīt atbalsta mehānismus iedzīvotājiem. Tas viss ir jāskatās kopumā. Taču Eiropā ir tikai dažas valstis, kurās pārtikai nepiemēro samazināto PVN likmi, un Latvija ir viena no tām. Vienlaicīgi mēs esam viena no valstīm ar zemāko iedzīvotāju pirktspēju. Tādēļ, iespējams, mums šo samazināto PVN likmi vajag vairāk nekā citiem.

Samazinātās PVN likmes piemērošana augļiem un dārzeņiem arī parādīja, ka budžetā kopumā ieņēmumi nesamazinājās.

Turklāt tas bija ļoti pozitīvi nozarei. Tostarp pārstāja būt izdevīgas dažādas pelēkās shēmas, kā vest iekšā nereģistrētus produktus, jo vairs nebija izdevīga peļņa no nodokļu likmju starpības. Tam ir daudz plusu. Un šis vienīgais arguments, ka tirgotāji visu starpību paņems sev… Ir atkal ļoti ērti uzbrukt tirgotājiem, lai gan pagātne liecina par kaut ko citu.

Vienlaikus lēmums par samazinātās PVN likmes piemērošanu augļiem un dārzeņiem ir pieņemts uz laiku līdz šā gada beigām, un no Finanšu ministrijas jau ir atskanējis, ka vajadzētu atgriezties pie pilnās PVN likmes. Ko tas nozīmētu tirgum?

Tās pārtikas tirgum nav labas ziņas. Augļi un dārzeņi tādā gadījumā paliks dārgāki. Tas tā vienkārši notiks. Iespējams, līdz ar to samazināsies augļu un dārzeņu patēriņš, kas nav labi, jo mēs visu laiku runājam par to, ka cilvēku ikdienas uzturā augļu un dārzeņu īpatsvars ir jāpalielina. Augļu un dārzeņu ražotājiem tas savukārt nozīmē, ka var atgriezties tās pašas vecās problēmas, kas bija kādreiz, un attiecīgi viņu darbības apjoms var samazināties.

Kādas kopumā pašlaik ir prognozes par pārtikas cenām, jo situācija pašlaik nav laba, sākot ar šīs vasaras laikapstākļiem un beidzot ar ģeopolitiskajām norisēm, Krievijai visādi cenšoties sabotēt pārtikas izejvielu eksportu no Ukrainas, kas izraisa kārtējās svārstības labības biržās?

Mēs esam ļoti atkarīgi no daudziem nezināmajiem. Mēs kā tirgotāji lielā mērā esam atkarīgi no tā, ar kādām cenām pie mums nāks piegādātāji. Protams, ka mēs turpināsim diskutēt par katru cenu palielinājumu, kuru saņemsim, bet objektīvi lielākā ietekme uz gala cenu būs izejvielu cenām un enerģijas cenām. Tur ir daudz nezināmo, tādēļ pašlaik izteikt prognozes ir ļoti grūti. Piemēram, to pašu labību Latvija saražo sev pietiekamā daudzumā un tādēļ mums graudu trūkums nedraud, taču, ja pasaules biržās cenas ir augstākas, ir skaidrs, ka cena augs arī šeit. Katram uzņēmumam arī vajadzētu domāt, kā izmaksu pieaugumu amortizēt. Piemēram, mums pērn peļņa bija mazāka, jo mēs ļoti domājām, kā izmaksas mazināt. Es aicinātu to pašu darīt arī visus piegādātājus, nevis visās intervijās stāstīt, ka visam cenas augs un tādējādi tam savā ziņā arī gatavot augsni.

Protams, ka izejvielu cenu pieaugums ietekmē ražotājus, bet es neteiktu, ka mūsu sarunas ar piegādātājiem vienmēr beigtos ar tādu cenu pieaugumu, ar kādu viņi ir atnākuši. Bieži vien tās beidzas ar zemāku pieaugumu. Tādēļ es aicinātu jau uzreiz nākt ar pēc iespējas zemākiem cenu kāpumu piedāvājumiem.

Tiek arī uzsvērts, ka viens no iemesliem pārtikas cenu kāpumam ir nepietiekama konkurence starp tirgotājiem, jo gadiem dominē divi veikalu tīkli. Vai pēc “Lidl”, “Spar” ienākšanas tam piekrītat?

Konkurence ar citiem tirgus spēlētājiem vienmēr ir bijusi pietiekami asa. Pēdējā laikā, ienākot jauniem spēlētājiem, tas vēl vairāk ir saasinājies. Teikt, ka mazumtirdzniecībā nav konkurences, atkal ir nekorekts apgalvojums.

Apgrozījuma ziņā kā trešais lielākais spēlētājs ir izvirzījies “Lidl”. Ņemot vērā, ka viņu tīklā tomēr tiek piedāvāti izteikti citu ražotāju produkti, jūs viņus izjūtat kā tikpat lielus konkurentus kā tos veikalu tīklus, ar ko jūsu sortiments ir līdzīgāks?

Protams, ka katrs kurš pārdod pārtikas produktus, ir mūsu konkurents, un “Lidl” ir liels un nopietns spēlētājs. Viņi gan to dara citādāk. Kā jau es minēju, mēs vienmēr savu stratēģiju esam būvējuši pēc iespējas vairāk uz vietējiem ražotājiem. Mans novērojums ir, ka “Lidl” stratēģija ir otrādāka un tie Latvijas produkti, kas tur ir, vairāk ir imidžam, jo lielāko daļu biznesa veido preces, kas ir ražotas visur citur, tikai ne Latvijā.

Kādas izmaiņas tiek plānotas jūsu veikalu tīklā? Vai vērsiet vaļā jaunus veikalus?

Šogad jau ir atvērti jauni veikali Piņķos, Valdlaučos, Rīgā – Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, arī Matīsa ielā. Kopumā šogad tiks atvērti seši jauni veikali.

Nākamgad arī plānojat?

Plāni atvērt jaunus veikalus ir arī tuvākajiem gadiem.

Ir arī vietas, kur veikalus varētu slēgt?

Tas mūsu tīklā parasti ir retums, bet gadās arī tā, ja kādā vietā nesokas tik labi, kā bijām iecerējuši, vai mainās apstākļi.

Kādas tendences pašlaik ir redzamas e-komercijas jomā pēc pandēmijas gadiem?

Ja salīdzinām ar pandēmijas laiku, tad, protams, ir vērojams samazinājums, jo arī nepieciešamība pēc attālinātas iepirkšanās vairs nav tik liela. Pārtikas sektorā turklāt ir tā specifika, ka tirgus daļa, par ko visi cīnās, joprojām ir minimāla. Es pat zināmā mērā esmu pārsteigts, ka e-komerciju neizmanto vairāk cilvēku, jo tā ir fantastiska iespēja taupīt laiku. Protams, ja gribas svaigo pārtiku, augļus, dārzeņus, tad cilvēkiem labāk patīk produktus izvēlēties pašiem, bet ir arī tā saucamie rutīnas pirkumi, kurus mēs veicam regulāri, preces ir iepakojumos un tiem e-komercija ir fantastiski piemērota. Tomēr fiziskais veikals un e-komercija joprojām ir divas dažādas lietas. E-komercijas izmantošanu cilvēki līdz galam vēl nenovērtē.