Karsts, sutīgs, un tik vilinoši meklēt veldzi ūdeņos. Un tikpat vilinoši šos ūdeņus vainot matu problēmās – tie kļūstot spuraini, bāli, sausi un kādi tik vēl ne. Muļķības! Bieža peldēšanās nevar sabojāt matus, teic matu speciāliste Inga Zemīte. Tieši tāpat kā bagātīga majonēzes ziešana vai sarežģītāku kulinārijas eksperimentu veikšana ar plašu pārtikas produktu sortimentu nevar būtiski uzlabot matu veselību. Iespējams, tamlīdzīgus secinājumus veicinājusi apstākļu sakritība. Lai kritiski vērtētu paņēmienus matu veselības uzlabošanai, jāņem vērā vismaz dažas pamatpatiesības.
Kutikulu smalkumi
“No peldēšanās matiem sliktāk nepaliek. Ja būtiski pasliktinās matu stāvoklis, jāmeklē cits cēlonis. Jūras ūdens varētu vairāk ietekmēt matu izskatu – sāls kristāliņi paplēš matu kutikulu, tie vairāk spurojas, zaudē spīdumu. Pēc peldes jūrā galvu vajadzētu izskalot saldūdenī,” ieteic I. Zemīte.
“Izspūrušo kutikulu” var pierunāt atkal saglausties, ja skalojamajam ūdenim pieliek mazliet skābuma – citrona sulu vai citronskābi. Ja vienkāršāk liekas izmantot etiķi, jāuzmanās, lai nepārcenstos. Skābā vidē kutikulas atkal savelkas, mats atgūst spīdīgumu un lokanumu. Šo īpašību izmanto visas tautas medicīnas receptes, kas mudina matos smērēt rūgušpienu, kefīru vai citus skābpiena produktus. Tomēr tie neietekmē, kādā stāvoklī mati ataug no saknēm – tikai jau esošo, tāpēc efekts ir īslaicīgs.
Līdzīgi būtu ar bieži ieteikto majonēzes izmantošanu matu kopšanai – iespējams, tai ir kāds kondicionierim līdzīgs efekts, pieļauj I. Zemīte. Taču tikpat labi tās sastāvdaļas var slikti ietekmēt jutīgu galvas ādu, izsaukt kairinājumu, kas kopējo stāvokli tomēr pasliktinās.
Krāsa “izbirst”
Kā galveno vasaras “grēku” attiek-smē pret matiem triholoģe nosauc matu nesargāšanu no ultravioletajiem stariem. Katrā matu stiebriņā esot smalkas keratīna spirālītes, kuras kopā satur dažādas saitītes – ultravioletais starojums tās saārda, un mati kļūst trausli, viegli lūst, tumšmates kļūst blondākas. Lai arī parasti teic, ka mati izbalē, ar pigmentu tam esot pastarpināta saistība, galvenās esot izmaiņas matu struktūrā.
Vienkāršākais veids, kā pasargāt matus, ir valkāt cepuri, kas ir pietiekami brīva, no dabiska, “elpojoša” materiāla, nespiež un nesutina matus. Platas malas pasargās garākus matus, arī seju no pārmērīgas sauļošanas.
“Ja reklamēts, ka šampūnā ir UV filtrs, no tā nav lielas nozīmes, jo parasti šampūns tiek kārtīgi izskalots ārā. Lielāka iedarbība ir kopšanas līdzekļiem, kuri nav jāizskalo vai kurus speciāli lieto matu aizsardzībai,” spriež ārste.
Pēc nātrēm žogmalēs
Galvas āda ir neatņemama ādas kā organisma izvadorgāna sastāvdaļa, tātad arī radikālas izmaiņas ēdienkartē, alerģisku produktu īpatsvara pieaugums, konservanti var ietekmēt matu veselību. Viens no galvenajiem riska faktoriem ir stress, kas spēj novārdzināt organisma imūnsistēmu un radīt labvēlīgākus apstākļus sēnītes uzplaukšanai – par to liecina blaugznu savairošanās. Ne vienmēr blaugznu rašanās vaininieks ir jauns šampūns, kas “nepatīk galvai”, tāpat kā ne vienmēr šīs problēmas atrisinās pretblaugznu šampūns. Ja problēma ir ilgstoša, nieze un blaugznas nepāriet, jāmeklē dermatologa konsultācija.
Pirms tam var mēģināt palīdzēt sev ar dažādiem ārstniecības augiem, no kuriem līderis matu kopšanā ir lielā nātre. Tautas medicīnā svaigu nātru sulu izmanto grūti dzīstošu brūču ārstēšanā, bet kaltētu lapu tēju – asinsainas uzlabošanas un “vitaminizācijas” kūrēm. Lapas matu kopšanas uzlējumiem ievāc no ziedošām nātrēm jūlijā, augustā, žāvē atklātā vietā ēnā vai vēdināmās telpās. Drogas aplej ar verdošu ūdeni un pusstundu ļauj ievilkties. Izkāš un izmanto matu skalošanai.
