Latvijas un Eiropas Komisijas sadarbības memoranda papildinājumā iekļauta vienošanās par nekustamā īpašuma nodokļa palielinājumu zemei līdz 3 procentiem no kadastrālās vērtības ar nākamā gada 1.janvāri. Zemnieki ir kategoriski pret šādu lēmumu, jo tas pieņemts bez diskusijām.
“Palielināt nodokli šajā situācijā nav pareizi, jo laukos cilvēkiem vienkārši nebūs tādas naudas. Jau tagad viņi tik tikko spēj to samaksāt. Zemnieki ir ieguvuši zemi, tās iekopšanai izlietojuši lielus līdzekļus, un tagad viņiem būs jāmaksā nodoklī ievērojama summa. Domāju, ka zemnieki noteikti rīkos protesta akcijas, ja tiks pieņemts lēmums palielināt nodokli par 3 procentiem,” saka Austrumvidzemes lauku konsultāciju centra augkopības speciāliste Inese Šteinberga, kuras saimniecība atrodas Druvienas pagastā. Arī vairāki citi zemnieki pauduši viedokli, ka nav gatavi maksāt tik lielu nodokli un to nedarīs, jo nebūs naudas, tādējādi valstij veidosies parādi. Zemnieki vēlas, lai zemes nodoklis būtu diferencēts.
Pagājušajā gadā tika pārskatīta un vairumā gadījumu būtiski palielināta zemes kadastrālā vērtība lauksaimniecības teritorijām, tāpēc šāds lēmums zemnieku saimniecībām nozīmētu 3 līdz 6 reizes lielāku nodokli par zemi. Tas nozīmētu ražošanas izmaksu strauju kāpumu visās zemkopības nozarēs. “Mēs šādas izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemēm kategoriski neatbalstīsim. Pamatdoma ir bijusi palielināt nodokļu iekasējumu pašvaldībās, taču šis solis ir vērsts pret uzņēmējdarbību,” saka biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Nekustamā īpašuma nodokļa celšana būs jauns slogs ražotājiem, tāpēc zemnieki uzskata, ka vispirms jānodrošina vienlīdzīgi platību maksājumi Latvijas lauksaimniekiem ar citām Eiropas Savienības valstīm.
