Inita Savicka
Pasaules kauss basketbolā ir noslēdzies. No cīņas par medaļām Latviju šķīra viens tālmetiens spēles beigās pret Vāciju. Pēc šī zaudējuma Latvijas izlase turpināja turnīru, uzvarot Itāliju un pamatīgi sagraujot kaimiņus – Lietuvu, izcīnot 5.vietu Pasaules kausa izcīņā. Latvijas izlases basketbolists Artūrs Žagars atdeva 17 rezultatīvas piespēles, kas ir jauns Pasaules kausa rekords. “Dzirkstele” sazinājās ar tiem mūsu basketbolistiem, kuru arī savulaik ir spēlējuši Latvijas basketbola izlasē, šobrīd treneriem, lai noskaidrotu, ko viņi domā par Latvijas izlases sniegumu Pasaules kausā.
Pāvels Veselovs:
– Teikšu godīgi – es, droši vien tāpat kā daudzi citi, nedomāju, ka mūsu basketbola izlase tiks tik tālu. Būt pasaules “top 5” – tas ir milzīgs panākums! Puišu cīņas spars un atdeve ir milzīga! Komandas basketbolistu vecums ir, manuprāt, pilnbrieds – kad sakrīt gan meistarība, gan fiziskais, kad ķermenis ir gatavs tādai slodzei. Itāļu treneris Luka Banki ir salicis viņus pa vietām, un viņi diezgan precīzi izpilda, ko treneris saka.
Viena metiena attālumā reāli bijām no četrinieka. Izlases nepiekāpība, uzticēšanās savā starpā. Viņi viens otru zina un zina, ko kurš var izdarīt, līdz ar to arī rezultāts ir tāds, uz kādu varēja arī cerēt. Bet godīgi – kad es uzzināju izlozes rezultātus, bija skaidrs, ka viena no galvenajām spēlēm būs ar Franciju. Viņi salauza šo maču un droši vien paši vēl vairāk noticēja sev. Tas ir ļoti svarīgi – psiholoģiski noticēt sev, ja spēlē ir mīnus desmit punktu starpība. Tas ir grūts moments, ja spēlē ir mīnus desmit vai vairāk punkti, nesalūzt.
Prieks arī par Latvijas faniem un viņu emocijām, ko sniedza spēlētājiem. Pats esmu spēlējis un zinu, ko nozīmē, vai ir pilna zāle vai tukša. Pilna zāle līdzjutēju, skatītāju – tās ir citas emocijas, sajūtas, adrenalīns! Tas, ka spēles skatās, ir pievienotā vērtība šīm spēlēm. Piemēram, kad uzvarēja to pašu Franciju, – tās ir emocijas, kas valda, tas ir mūsu patriotisms, jo netiek pārstāvēts kāds klubs vai pilsēta, bet gan mūsu valsts, mūsu karogs. Tāpat ar hokeju un bobsleju. Ja ir sasniegumi, tad ir arī lielāka interese tiem cilvēkiem, kuriem ikdienā sports varbūt nav tik tuvs. Es jau kādu laiku nespēlēju pats, bet, protams, paskatos profesionāli, ko kurš dara, tāpat analizēju, bet bieži vien pārņem emocijas kā fanam, nevis skaties ar profesionālo kretīnismu. Patīkami, ka seko līdzi visa Latvija, un tas ir jānovērtē – mēs esam tik maza valsts, ar tik mazu iedzīvotāju skaitu salīdzinājumā ar Franciju, Itāliju vai Brazīliju, bet mēs varam! Un tas vēl jo vairāk apliecina mūsu patriotismu – mēs varam cīnīties, un tad arī kaut kas labs sanāks.
