“Vai tiešām novads nedos cilvēkiem tā saucamo “zārka naudu”? Ir taču tādi cilvēki, kas ilgstoši nestrādā, nav apdrošināti, un valsts apbedīšanas pabalstu par šādām personām nemaksā. Tādu ir daudz un būs vēl vairāk! Ja valsts apbedīšanas pabalstu nedos, arī pašvaldība nedos, kā tad apglabās cilvēku? Bāzīs maisā un raks ceļa malā?” “Dzirkstelei” viedokli pauž kāds gulbenietis.
Šodien deputāti lems par izmaiņām pašvaldības sociālās palīdzības sniegšanā līdz jaunu novada saistošo noteikumu „Par Gulbenes novada sociālajiem pabalstiem” apstiprināšanai. Jau rakstījām, ka pēc domes sociālās un veselības nodaļas vadītāja Jāņa Antaņeviča ierosinājuma ar 1.septembri līdzekļu trūkuma dēļ plānots turpināt sniegt iedzīvotājiem tikai noteiktus sociālos pabalstus. Starp tiem, visticamāk, vairs nebūs apbedīšanas pabalsta. “Dzirkstelei”
J.Antaņevičs saka, ka ar sociālo pabalstu veidiem šodien esot tā – “kod kurā pirkstā gribi, visiem sāp”. Diemžēl, kā uzsver viņš, neviens iepriekš nespēja paredzēt, ka šim gadam bija jāplāno krietni lielāks sociālās palīdzības budžets.
Deputāti vēl diskutē
Finanšu komitejas sēdē J.Antaņevičs kolēģiem skaidroja, ka “situācija ir tik drūma”, ka dome esot spiesta lemt kardināli. “Fiziski nav naudas,” teica viņš un uzsvēra pašvaldības pienākumu trūcīgajiem cilvēkiem nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (GMI). Turklāt, kā norādīja J.Antaņevičs, GMI saņēmēju skaits turpmāk noteikti palielināsies, jo to nosaka situācija valstī. Bez tam tagad GMI izmaksā vairs nav paredzēts pārtraukums. Tādus noteikumus diktējusi valsts, un pašvaldībai ar to ir jārēķinās.
Deputāti diskutēja par to, ka pagastu un pilsētas pārvalžu finansēs ir atšķirīga situācija. Iespējams, vienā pagastā sociālo palīdzību spēj sniegt kā līdz šim, citā – nespēj. “Vai nevajadzēja diferencēt?” vaicāja deputāts Māris Raģelis, runājot tieši par tā saucamajiem bērnu dzimšanas vai apbedīšanas pabalstiem. Viņš bija par šo pabalstu veidu saglabāšanu tajās pagastu pārvaldēs un pilsētā, kur tas ir iespējams. Savukārt, ja pārvaldes sociālajās finansēs trūkst naudas, tad būtu stingri jāpieturas pie obligātajiem pabalstu veidiem (GMI, dzīvokļa pabalsts, pabalsts ārkārtas situācijā, pabalsts bāreņiem, pabalsts tuberkulozes slimniekiem).
J.Antaņevičs iebilda, ka naudas nepietiek nevienā no 14 pārvaldēm. “Uz 1.augustu sociālā budžeta izpilde dažam ir 94 procenti, dažam 80 procenti vai pāri 70 procentiem,” teica viņš.
Ja ne valsts un pašvaldība, kas tad?
“Dzirdsktele” secina, ka līdzšinējās vietējās pašvaldībās ir bijusi atšķirīga pieeja apbedīšanas pabalsta izmaksai. Par to liecina saistošajos noteikumos vai nolikumos rakstītais. Piemēram, pilsētā šādu pabalstu maksāja tikai par tiem Gulbenē deklarētajiem mirušajiem cilvēkiem, kuru apglabāšanai valsts nesniedza finansējumu. Pabalsta noteiktais apmērs bija 60 procenti no tobrīd spēkā esošās minimālās darba algas valstī. Savukārt Jaungulbenē apbedīšanas pabalstu 50 latu apmērā varēja saņemt par jebkuru mirušo personu, kas deklarēta pagastā. Līdzīga prakse bija vēl daudzos pagastos.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Gulbenes nodaļas vadītāja Inese Zelča “Dzirkstelei” stāsta, ka līdz šim pašvaldības pilsētā un pagastos bija tās, kas parūpējās, lai neviens mirušais nepaliktu neapglabāts. Kā būs turpmāk, nav skaidrs. J.Antaņevičs “Dzirkstelei” uzsver, ka pilsētas un pagastu pārvaldes būs tiesīgas katru konkrēto gadījumu izskatīt un rīkoties. “Pagaidām neviens vēl nav palicis neapglabāts,” uzsver viņš.
Arī novada domē nesaņem
Gulbenes novada domes finanšu un ekomomikas nodaļas vadītāja Anna Pružinska “Dzirkstelei” skaidro, ka domes darbinieki līdz šim nav saņēmuši pabalstu par mirušu tuvinieku, kaut arī apstiprinātais darba samaksas un sociālo garantiju nolikums paredz šādu iespēju, piemēram, vecāku un tuvu ģimenes locekļu miršanas gadījumā. Darbinieki vēl neesot parakstījuši koplīgumu.
