Cilvēku ieradumam ir ārkārtīgi liels spēks, kas dažkārt izpaužas līdz smieklīgumam. Lai par to pārliecinātos, ir tikai nedaudz jāapbruņojas ar pacietību un brīdi jāpakavējas laukumā pie strūklakas.
Agrāk cilvēki bija pieraduši Oskara Kalpaka ielu šķērsot iepretim kultūras centram, bet tagad tas vairs nav paredzēts, jo ir uzlikts nožogojums. Tas vairāk nekā saprotami norāda, lai no centrālā skvēra nokļūtu līdz kultūras iestādei, ir jāiet līdz ielu krustojumam, kur ir gājēju pāreja. Tomēr arī krietni augstā konstrukcija daļai gulbeniešu nav šķērslis.
Nudien izskatās smieklīgi, kad gados vecāka kundze, pārvērtēdama savu fizisko spēku un lokanību, mēģina izlīst pa nožogojuma apakšu. Sapratusi, ka ar elegantu pieliekšanos tomēr tas neizdosies, viņa nometas ceļos un izrāpo ielas malā. Tad, ar pūlēm uztraususies kājās un paraudzījusies uz abām pusēm, aši metas pāri ielai un nesen iesētajam zālienam: fū, tomēr izdevās!
Nav ilgi jāgaida, kad nožogojumu šķērso māmiņa ar bērnu. Ja mazulim nav nekādu problēmu izsoļot pa konstrukcijas apakšu, tad māte ar jaunībai piemītošu veiklību pārkāpj tam pāri.
Vēl pēc kāda brīža, gluži kā gribēdama iesaistīt draiskās rotaļās strādniekus, kuri rosās ielas malā, šo šķēršļu joslu mēģina šķērsot kāda jauniete, kāpjot pāri vīru rokām. Lai gan saules apbrūninātie strādnieki neskopojas ar pikantām replikām par to, ka sievietes šodien “staigā vīriešiem pa galvām”, par kāju pievilcību, tomēr tas “taisno” gājēju neiespaido. Pēc laiciņa viņa tieši tāpat dodas atpakaļ.
Neviens neesam bez grēka, tomēr ir ieradumi, no kuriem tomēr būs jācenšas atbrīvoties.
