Ilggadējais Valsts izglītības inspektors Arnis Šķēls ar 27.jūliju ir kļuvis par Gulbenes novada domes izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītāju. Viņa vadībā pašvaldība jau izlēmusi mainīt divu lauku skolu likteni. Kāda ir turpmākā perspektīva šajā ekonomiskās krīzes laikā?
– Jūsu vadītajā nodaļā būs daudz darbinieku?
– Ne vairāk kā citās novada domes nodaļās. Paredzams, ka manā nodaļā būs astoņi darbinieki – divi metodiķi izglītības jomā, divi psihologi un logopēds, speciālists sporta jomā un speciālists kultūras jomā un tehniskais sekretārs.
Skolām finanšu trūkuma dēļ diezin vai būs iespējas apmaksāt psihologa un logopēda pakalpojumus, tāpēc ir jābūt iespējai novadā centralizēti sniegt šādu speciālistu palīdzību. Kā jau teicu, mums psiholoģiskās palīdzības centrā strādā divi psihologi un logopēds.
Tiks apstiprināts nolikums, komplektēti štati. Kamēr notiek funkciju pārņemšana no Gulbenes rajona padomes, darbojas arī izglītības pārvalde. Novadā tādas nebūs. Būs izglītības speciālisti, kas strādās manis vadītajā nodaļā.
– Vai esat jau ticies ar novada skolu direktoriem savā jaunajā statusā?
– Jā. Šobrīd izglītības iestādēm mainās dibinātājs, tā ir Gulbenes novada dome. Esam runājuši par nākotni, par veicamo skolu dokumentācijas sakārtošanā. Mums kopā būs jādiskutē par mērķdotācijas sadali skolotāju algām, kad jau būs precīzi zināms, ar kādām summām varēs rēķināties. 26.augustā pulksten 10.00 novada domē plānota tikšanās ar novada skolu vadibas pārstāvjiem, kur turpināsim sarunu par tālāko darba organizāciju. Skaidrs, ka daudzviet vairāk būs jādomā par darbu apvienotajās klasēs, par to, kā to metodiski labāk paveikt, lai neciestu skolēni. Šobrīd novada dome ir apstiprinājusi kārtību pedagogu mērķdotācijas sadalē, ka skolas pašas izlemj, kā organizēt darbu pie maza skolēnu skaita. Taču ir skaidri pateikts, ka finansējums tiek dots ar aprēķinu – astoņi skolēni uz vienu pedagoga likmi. Līdz ar to jau tīri matemātiski 1.klase ar pieciem skolēniem pastāvēt nevar. Nodaļas uzdevums – maksimāli palīdzēt organizēt mācību procesu tā, lai tas būtu pieņemams skolēniem, viņu vecākiem un pašiem skolotājiem.
– 1.septembrī joprojām būs divvaldība – amatos gan izglītības pārvaldes vadītāja Liāna Jansone, gan jūs?
– Šis jautājums jāuzdod novada domes izpilddirektoram.
– Vēlreiz par to, kāpēc tomēr augustā skolotāji novadā ir bijuši spiesti doties bezalgas atvaļinājumā.
– Vainīga ir krīze. Jau vairākus gadus iepriekš bija izveidojusies situācija, ka par darbu skolotājiem maksāja no nākamā mēneša mērķdotācijas. Ar 1.janvāri, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, šis finansējums tika noteikts strikti astoņiem mēnešiem. Tāpēc vienam mēnesim naudas pietrūka. Diemžēl skolotājiem vasaras pēdējās nedēļās ir bezalgas atvaļinājums.
– Kad viņi saņems nākamo algu?
– Oktobrī. Ir smagi. Alga arī būs būtiski samazināta. Līdz šim likme bija 350 lati, tagad – 255 lati. Ir nelielas atšķirības, ņemot vērā katra skolotāja darba stāžu.
– Vai nebūs tā, ka skolotāji masveidā bēgs no skolām?
– Šobrīd manā rīcībā nav informācijas, ka skolotāji masveidā grasītos braukt projām no valsts. Varētu būt atsevišķi gadījumi. Vai skolotāji būs gatavi strādāt par salīdzinoši nelielu algu? Grūti spriest. Kad skolotājiem tiks katram notarificēta slodze jaunajam mācību gadam, būs redzama situācija. Viennozīmīgi pedagogu ienākumi samazināsies. Saprotu, ka skolotāji seko līdzi situācijai un katrs droši vien sev ir nodefinējis kritisko robežu, aiz kuras vairs neuzskata par cienīgu turpināt veikt savu darbu par neadekvātu samaksu.
– Jaunās novada domes devīze ir – pozitīvas pārmaiņas. Vai zināmā mērā krīze nav ienesusi savas korekcijas?
– Pārmaiņas ir pēc katrām vēlēšanām. Taču šoreiz pašvaldību vēlēšanas sakritušas ar periodu, kad mums klājas arvien grūtāk. Arī politiķiem šobrīd ir jāizsver savi lēmumi, ņemot vērā pirmsvēlēšanu solījumus. Ja finansējums pedagogu algām valstī šodien būtu iepriekšējā līmenī, tad mēs šobrīd maksimāli diskutētu par izglītības kvalitātes jautājumiem. Šobrīd bez tiem jādiskutē arī par citu – kā nodrošināt mācību plāna izpildi, pagarinātās dienas grupu darbību, klašu audzinātāju darba samaksu. Ir mainījušās prioritātes. Līdz ar to tas saistās arī ar skolu tīkla pārskatīšanu un mūsu iespēju izvērtēšanu.
– Bija baumas, ka Gulbenes novadā tiks slēgtas piecas skolas.
– Es arī dzirdēju šādas valodas. Pieļauju, ka tur bija racionāls kodols. Zinu, ka ir bijusi runa ne tikai par divām skolām – Rēveļu pamatskolu un Siltāju pamatskolu, kas šobrīd jau ir mainījušas savu statusu.
Struktūrvienību jeb, sarunvalodā sakot, skolu filiāļu veidošana neatrisina naudas trūkumu pedagogu algām. Diemžēl. Uz šīm darbībām samazinās tikai administrācijas izdevumi, kas neveido lielu naudas apjomu. Vēl diskusijas noteikti būs. Pieļauju, ka būs jāatgriežas vēlreiz pie skolu darbības optimizācijas jautājuma. Šobrīd novada skolās ir izvērtējuši savas iespējas, pieļauju, ka skolu vadība pati redz, ka šajos visai spiedīgajos finansēšanas apstākļos viņi spēj īstenot izglītības programmu. Tas ir viņu redzējums. Kā tas realizēsies dzīvē, to mēs jutīsim tikai mācību gada sākumā.
Rēveļu pamatskolas likvidācija un Siltāju pamatskolas pārveidošana par filiāli ir pirmie reālie soļi, taupot finanses. Praksē pārliecināsimies, kurš no variantiem ir izdevīgāks visiem. Skolas likvidācija – tas, protams, ir skumji. Diemžēl situācija šodien ir tāda, ka nākas pieņemt sāpīgus lēmumus. Tā tas šodien ir ne tikai Gulbenes novadā. Skolās ar nelielu bērnu skaitu ir grūti nodrošināt tādas pedagogu algas, kādas skolotāji gribētu.
– Pedagogos ir sajūta, ka lauku skolu pastāvēšana ir apdraudēta.
– Ja skolu vadītāji saka, ka spēj nodrošināt akreditēto izglītības programmu īstenošanu, tad dzīve rādīs, kā ir. Ir jābūt kopredzējumam. Deputāti, nekonsultējoties ar izglītības darbiniekiem, neko izlemt nedrīkst. Vissliktāk būtu pieļaut kļūdu, vēlāk secinot, ka pie skolu optimizācijas jautājuma tomēr jāatgriežas pirms Ziemassvētkiem. Ceru, ka, precīzi plānojot cilvēku un finanšu resursus, rezultāti būs. Bažas rada tas, ka izglītības darbinieki šobrīd var tikai nojaust, kāds finansējums būs, sākot ar jauno gadu. Baidos, ka naudas vairāk noteikti nekļūs.
– Vai turpināsiet apsvērt iespējamos variantus izglītības jomas izdzīvošanai krīzes apstākļos?
– Varianti tiek apsvērti, meklēti, piemēram, finanšu līdzekļu pārdalē no administratīvajiem resursiem skolotāju darba samaksai.
– Pieļaujat iespēju, ka 1.septembrī daudzi skolēni neatnāks uz skolu, jo vecākiem nav naudas, lai sarūpētu nepieciešamāko?
– Vecākiem jāsaprot, ka bērniem nav nekā vērtīgāka par ģimeni un izglītību. Neskolotam bērnam zūd dzīves perspektīvas. Noteikti daudzām ģimenēm ir problēmas sarūpēt nepieciešamo, lai bērns uzsāktu skolas gaitas. Agrāk vietējā vara varēja vairāk palīdzēt iedzīvotājiem arī šajā ziņā. Tagad krīze ir skārusi visus. Tajā pašā laikā jāsaka, ka daudzām ģimenēm arī agrāk nebija viegli sagatavot bērnus skolas gaitu atsākšanai 1.septembrī. Kaut vai, piemēram, mācību grāmatu straujā cenu kāpuma dēļ. Tomēr mana pārliecība ir tāda, ka latvieši ir stipri cilvēki. Domās un darīs visu iespējamo, lai bērni apmeklētu skolu. Vietējās pārvaldes līdz šim jau ir rūpējušās par bērnu nogādāšanu skolā un pēc tam mājās, un darīs to arī turpmāk. Vēl risinājums – internāti laukos, lai atvieglotu dzīvi bērniem, kuru mājas ir tālu no skolas.
– Pirmsskolas vecuma bērnu apmācība būs novada pārvalžu ziņā?
– Jā, pārvaldēm jāizvērtē savas iespējas. Taču esmu optimists, ceru, ka ar laiku tomēr valstī varētu atgriezties vismaz pie sešgadīgo obligātās apmācības. Tas būtu svarīgi. Tomēr paredzu, ka bērnus skolas gaitu uzsākšanai sagatavos gan pirmsskolas izglītības iestādes, gan skolas, kas organizēs darbu tā, lai pirmsskolas vecuma bērni nepazustu no redzesloka. Bērnam, pirms mācību uzsākšanas 1.klasē, ir nepieciešams apgūt socializācijas un pašapkalpošanās prasmes.
– Brīvpusdienas skolēniem…
– … pirmklasniekiem būs, tas ir skaidrs! Par citiem bērniem no mazāk situētām ģimenēm būtu jāparūpējas novada pārvaldēm. Protams, viss atkarīgs no finanšu situācijas.
– Vai 1.septembris būs svētki?
– Protams! Tie vienmēr ir bijuši svētki, lai cik grūti nebūtu klājies. Skolotāji 1.septembrī skolā gaidīs bērnus un bērni gaidīs savus skolotājus. Lai mācību gads noritētu veiksmīgi, visvairāk mums ir nepieciešami mērķi, idejas un griba. Uz to mums ir jābalstās. Tad izdosies pārvarēt visas grūtības un noturēties.
