Gulbenes novadā dzīvo divas Zitas Leimanes – viena Gulbenē, bet otra Jaungulbenes pagastā.
“Esmu dzimusi Jēkabpils rajonā, uzaugusi laukos Neretes upes krastā un kristīta Jēkabpils katoļu baznīcā, kur saņēmu vārdu Zita. Mammai bija tikai 18 gadi, kad piedzimu. Tēvs bija virsnieks un gāja bojā Volhovas purvā, tāpēc viņu neesmu redzējusi. Man otrs vārds ir Stella, lai gan dzimšanas apliecībā ierakstīts Zita. Kad dzīvoju Rīgā, visi mani sauca par Stellu. Arī pie vīra izgāju ar šo vārdu, bet, saņemot pasi, izvēlējos vārdu Zita, jo Stella man šķita pārāk svešs vārds,” stāsta gulbeniete Zita Leimane. Ar savu vārdu viņa ir apmierināta.
Mazbērni sauc par Omulīti
“Man ir trīs brīnišķīgi mazbērni – vecākā dēla Daiļa meitiņa Beāte un jaunākā dēla Aivo meitiņa Lelde un mazdēls Olivers, kuram ir divi gadi. Mazbērni mani mīļi sauc par Omu un Omulīti,” priecājas Zita. Visu mūžu viņa strādājusi tirdzniecībā. “Man piedzima divi dēli, lai gan kādreiz domāju, ja piedzims meita, es viņu veikalā uzsēdināšu uz kases aparāta, lai visi redz un priecājas līdz ar mani, tomēr meitas vietā piedzima Aivo, kurš varbūt tāpēc arī ir bezgala jauks, līdzjūtīgs, strādīgs un izpalīdzīgs cilvēks,” stāsta Zita. Viņa atzīst, ka abus dēlus audzinājusi ļoti stingri un radinājusi pie darba. “Šodien es par saviem bērniem esmu ļoti priecīga,”piebilst viņa.
Nekad mani neaizmirst
Tuvinieki Zitu neaizmirst apsveikt ne vārda, ne dzimšanas dienā. Tā tas bija arī 11.augustā – viņas vārdadienā. “No rīta es piecēlos pirmā, bet tad, kad pēc brīža ienācu istabā, mani sagaidīja mani mīļie ar skaistām dāvaniņām un ziediem. Mēs visi ļoti labi sadzīvojam, iztiekot bez savstarpējiem strīdiem. Esmu palīdzējusi audzināt arī mazbērnus, piemēram, Beātei jau četru gadu vecumā iemācīju lasīt un skaisti rakstīt. Arī abas vedeklas man ir jaukas, gudras, ekonomiskas un taupīgas. Priecājos, ka abas ir brīnišķīgas sievas maniem dēliem,” saka Zita. Vīramāte piebilst, ka neesot lielāka prieka par savu dēlu, vedeklu un mazbērnu sasniegumiem. “Mēs vienmēr cenšamies svinēt visus svētkus, jo tā ir iespēja būt visiem kopā. Man ļoti patīk šī svētku sajūta, jo dzīvē esmu daudz un smagi strādājusi – kūlusi un ecējusi, mežā braukusi un sienu vākusi, bietes ravējusi un zāli pļāvusi, Rīgas tirgū ogas pārdevusi,” saka Zita. Arī personvārdu pētnieks Gunnars Treimanis par šā vārda īpašniecēm saka, ka viņas ir talantīgas un laimīgas, teorētiski gudras un intelektuāli uzlādētas, kas zina, ka dzīvē viss jāpanāk ar neatlaidīgu darbu.
