Zenta Bule dzīvo mājīgā un gaišā vienistabas dzīvoklī Gulbenes centrā un jūtas ļoti apmierināta ar dzīvi. “Viss, par ko esmu kādreiz sapņojusi, tagad ir piepildījies. Vienmēr esmu gribējusi dzīvot nevis laukos, bet pilsētā. Tagad tā ir noticis, lai gan lielākoties esmu dzīvojusi un strādājusi Lizuma veikalā, jo darbs veikalā bija sapnis kopš agras bērnības. Sapņoju, ka man būs nevis liels, bet mazs mājoklītis, nu arī šis sapnis ir piepildījies,” saka Zenta.
Mīļi sauc par Zentiņu
Vārdu mamma viņai izraudzījusies par godu vīra brālim. “Viņam kādreiz bija jaunības draudzene Zenta. Bijusi ļoti skaista sieviete. Mammai iepaticies šis vārds, tāpēc viņa manam tēvam uzstājusi, ka man jādot šis vārds,” atceras Zenta. Radinieki, draugi un paziņas viņu visbiežāk sauc par Zentiņu. “Man ir māsa Anna, kura dzīvo Siguldā, un divas meitas – Sarmīte, kura strādā veikalā “1000 sīkumi” un Sandra, kura dzīvo un strādā Smiltenē. “Sandras vīrs spēlē grupā “Velves” un nupat atgriezās no Īrijas, kur spēlēja latviešiem. Viņš tur bijis jau vairākkārt,” stāsta Zenta. Viņa ar mīlestību runā ne tikai par abām meitām, bet arī par četriem mazbērniem. “Vecākā mazmeita pēc Banku augstskolas beigšanas strādā Anglijā. Mazdēls ir stjuarts uz “Air Baltic” lidmašīnām. Otrā mazmeita stāsies augstskolā, bet trešā – turpinās mācības vidusskolā. Man ir ārkārtīgi brīnišķīgi mazbērni!” atzīst Zenta.
Esmu apmierināta ar dzīvi
Līdz šāgada jūlijam Zenta apkalpojusi pircējus veikalā “Prasmīgās rokas”. “30. jūnijā, kas bija mana pēdējā darba diena, neiztiku bez nervu zālēm. Ļoti pārdzīvoju aiziešanu no aktīvās darba dzīves. Vienīgā laime, ka meitai ir divi dārzi, kurus esmu apņēmusies aprūpēt. Dzīve pilsētā ir kā paradīzē. Ko man vienai vairāk vajag? Labi, ka dzīvoklī ir krāsns apkure, tad arī ar nelielo pensiju varu iztikt. Sarmīte arī gandrīz katru dienu man piezvana vai ienāk apciemot. Arī ar Sandru sazvanāmies ļoti bieži. Žēl, ka šajā vārdadienā gan viņa neatbrauks.” Zentiņa neslēpj, ka sev neizskaidrojamu iemeslu dēļ vārda un dzimšanas dienu svinot nelabprāt, bet nekad tās neesot pagājušas bez dāvanām un apsveikumiem. “Šajās dienās netieku aizmirsta. Arī mana draudzene Daina Biteniece no Lizuma, ar kuru mūs saista 38 gadu draudzība, vienmēr mani atceras. Esam bijušas kopā gan priekos, gan bēdās,” piebilst Zenta.
