Siltajās atvasaras dienās daudzi steidz uz mežu.
Siltajās atvasaras dienās daudzi steidz uz mežu. Alūksnieši stāsta, ka visur sēņu nav. Bet “labo vietu” zinātāji vairākus grozus salasa ātri. Sevišķi daudz ir bērzlapju un sviesta beku.
“Esmu salasījusi diezgan. Bērzlapes un sviesta bekas var lauzt no vietas. Čigānenes nepazīstu, bet cūcenes neesmu atradusi. Patīk, ka vairums sēņu ir bez tārpiem. No lielajām bērzlapēm cepu šniceles, mazos poķus un bekas marinēju. Domāju, ka visi zina, cik garšīgas ir svaigas šniceles un cik kārdinoši smaržo ziemā atvērta sēņu burciņa,” stāsta alūksniete Eva Aizupe.
Viņa uz redakciju atnesa milzu baraviku, ko atradis Bruno Kreicis no Strautiņiem. Tās cepures diametrs ir 32 centimetri. Beka sver 2 110 gramu. “Kad man sēni parādīja, nolēmu, ka tā ir jāredz arī citiem. Man tāda veiksme nav smaidījusi. Lai gan tā var būt tārpaina, baravikas apmēri liecina, cik vareni pašlaik aug sēnes,” atzīst E.Aizupe.
