Latviešiem patīk lepoties ar augsti izglītotas tautas statusu un skolu internetizācijas programmu.
Latviešiem patīk lepoties ar augsti izglītotas tautas statusu un skolu internetizācijas programmu. Taču jauno mācību gadu sākot, secinām, ka samazinās pirmklasnieku un kopējais skolēnu skaits, ka daudz ir bērnu, kas nav vēruši izglītības iestādes durvis, ka ir slēgtas lauku skolas un bērnudārzi.
Pēdējo desmit gadu laikā apmēram piektā daļa jauniešu neiegūst pamatizglītību. Lai gan pieaug tieksme pēc augstākās izglītības, tas nespēj kompensēt daudzu palikšanu gandrīz analfabētu statusā. Tās ir galvenokārt sociālo problēmu sekas, ka jaunieši neapmeklē skolu vai pamet to nepabeigtu. Uz konkurenci orientēta vispārējās izglītības politika – “galvas naudas sistēma”, iespēja izvēlēties skolu, labāko skolotāju, skolēnu un pašvaldību līdzekļu saplūšana, veicina skolu -veivina skolu slāņošanos. Labāk nodrošinātie jaunieši var izvēlēties mācību iestādi, bet vairumam trūkst naudas nepieciešamo mācību līdzekļu iegādei. Igaunijā atzīts, ka internets un mācību programmas nenoliedzami ir svarīgas, bet vairāk satrauc, ka trešdaļa bērnu nav paēduši.
Noslāņošanos izglītībā sekmē vecāki, kam nav darba un iespēju risināt bērnu problēmas. Savu ir paveicis princips – ja negribi, nemācies, kas ir otrs grāvis “obligātajām mācībām”.
Arvien vairāk izjutīsim sekas tam, ka tik daudziem bērniem nav iespēju vai arī tie negrib mācīties. Tas ir neizbēgami, ka zināšanu trūkumu – garīgo tukšumu jaunieši centīsies kompensēt ar fizisko spēku, mēģinot panākt tādu pašu stāvokli, kāds ir izglītotiem cilvēkiem.
Rakstnieci Andu Līci satrauc, ka dzīvojam laikā, kur nejūt garīgumu un Dieva klātbūtni. “Kad diezgan ilgi ir dzīvots, kļūst redzams, kādu postu nes vertikāles trūkums cilvēka un valsts dzīvē. Kad tās nav vairākumam, ir apdraudēta tautas un valsts dzīvotspēja,” atzīst A.Līce.
Latvānija – tā rakstniece simboliski sauc Latviju, kur abpus ceļam slienas šīs milzu nezāles. Vēl daudz sāpīgāk, ja latvāņu sērga pārņem cilvēkus. Mūsu valstī ir 57 bērnunami, kur dzīvo tūkstošiem bērnu. Latvijā ir 21 000 nelabvēlīgu ģimeņu, kur ir skolēni. Neviens nepiedzimst par dzērāju, kausli, zagli vai prostitūtu. Tāpat neviens nekļūst par izcilu mūziķi, ja viņam nav iespēju savu talantu izkopt.
Katrs lielā mērā esam tāds, kādu mūs veido apstākļi, vide un cilvēki, ar ko laimējas vai nelaimējas būt kopā. Viss cilvēka un valsts dzīvē notiekošais ir kādas izvēles rezultāts. Ir laiks saprast, ka jāveido bērniem draudzīga vismaz pamatizglītības vide.
