Dietologi un ģimenes ārsti uzskata, ka iedzīvotāji nepievērš uzmanību ikdienas pārtikai.
Dietologi un ģimenes ārsti uzskata, ka iedzīvotāji nepievērš uzmanību ikdienas pārtikai. Tomēr viņi uzsver, ka uzturs nopietni ietekmē cilvēka veselību un pašsajūtu. Turklāt daudzām slimībām kā pirmais iemesls tiek minēts liekais svars un aptaukošanās.
“Iedzīvotāji par pārtiku sāk domāt tikai tad, kad jau ir lielas veselības problēmas. Cilvēki nedomā, ko, kā, kad un cik ēd. Arī veikalos veselīgs uzturs netiek piedāvāts pietiekami. Protams, to, ko pērk, to piedāvā. Tomēr es uzskatu, ka par tiem līdzekļiem, ko cilvēks atstāj tirdzniecības vietā, iespējams nopirkt veselīgāku uzturu, kas nebūt nenozīmē dārgāku,” uzskata ģimenes ārste Rasma Melbikse.
Jārada izvēles iespējas
R. Melbikse norāda, ka situācija pamazām mainās. “Iedzīvotāji vairāk izvēlas graudu maizi, kaut arī joprojām tiek piedāvāti baltmaizes kalni. Cilvēkam ir jāskaidro, kas viņam ir labāks. Nevajag lauzt latviskās ēšanas tradīcijas. Piemēram, pusdienās noderēs vārīti kartupeļi, nevis cepti vai frī. Sautēta vai vārīta liesa gaļa, bet pusei no pusdienām jābūt sakņaugiem vai dārzeņiem. Neder, ja cilvēks ēd divas reizes dienā, vienlaikus notiesājot trīs porcijas. Organisms no tā izmanto tikai pusi. Labāk noder biežākas, bet mazākas maltītes,” skaidro R. Melbikse.
Dietologs Nauris Avots uzskata, ka tirdzniecības vietām jauna un laba forma ir reklamēt preci, izceļot marku “Veselība”. “Ja veikalā būs divi maizes plaukti un vienam no tiem uzraksts “Veselīga maize”, patērētāji iegādāsies pēdējo. Jābūt izvēlei. Cilvēkiem ir jāpiedāvā veselīgs uzturs,” saka N. Avots.
Ir liekā svara problēmas
N. Avots norāda, ka Latvijā katram otrajam cilvēkam ir liekais svars. “Konkrētās vecuma grupās ir jāizvērtē, vai pieci liekie kilogrami ir labi, vai, tos dabūjot nost, gūstam labumu. Aptaukošanās jau saistīta ar iekšķīgām problēmām, un vizuālā ir pati nenozīmīgākā. Tādēļ ir jādara viss, lai nebūtu ne liekais svars, ne aptaukošanās,” uzskata dietologs.
Viņš uzsver, ka cilvēks lieko svaru jūt agrāk vai vēlāk. “Liekais svars saistāms ar citām blaknēm. Var rasties cukura diabēts, kāju artroze, infarkts un insults. Ja cilvēku nesatrauc vizuālais izskats, viņš ar lieko svaru nodzīvo visu mūžu. Veidojies uzskats, ka paaugstināts holesterīns rada omulības sajūtu,” saka N. Avots.
Jālieto šķiedrvielas
Viņš uzsver, ka veselīgs uzturs saistāms ar lielāku šķiedrvielu izmantošanu. “Pētījumi liecina, ka sievietēm, kas lieto par piecām reizēm vairāk šķiedrvielu, ir ievērojami mazāk krūts vēža saslimšanas gadījumu. Cilvēkam ir jāsāk domāt, kas, ilgstoši lietojot, veselībai nodara nopietnu kaitējumu. Kas ar cilvēku notiks pēc trīsdesmit gadiem, ja katru dienu dzers kafiju ar cukuru. Uzturs nedrīkst būt par vienīgo baudu. Galvenajam kritērijam, izvēloties uzturu, jābūt, lai cilvēkam iespējams baudīt dzīvi arī pēc trīsdesmit gadiem,” secina dietologs.
Viņš uzskata, ka veselīgā uztura trūkumu iespējams kompensēt ar uztura bagātinātājiem. “Uztura bagātinātāji palīdz izmantot ēdiena resursus. Turklāt ar tiem iespējams panākt ne tikai normatīvu, bet optimālu veselību – lai cilvēks būtu vesels vēl 100 un 120 gados. Uztura bagātinātāja uzdevums nekādā gadījumā nav diskreditēt pamatēdienu, bet gan palīdzēt mūžu nodzīvot skaisti,” domā N. Avots.
