Beļavas pils izpētē negaidīti un vērtīgi atklājumi

Unikāli iekštelpu sienu gleznojumi ir atklāti Gulbenes novada pašvaldībai piederošajā baroka formās būvētajā mūra ēkā – Beļavas muižas kungu mājā -, kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis (celta 18.gadsimtā). “Dzirksteli” par to informē vietējais deputāts Gunārs Ciglis.

“Tur ir “uzpeldējušas” tādas vērtības zem nokrāsotajām sienām, ka mute paliek vaļā!” viņš saka. G.Ciglis ir zinošs, ka šie atklājumi ir ieinteresējuši arī Rundāles pils muzeja darbiniekus, kuri solījušies atbraukt apskatīties. Deputāta G.Cigļa viedoklis – Beļavas pils ir vēl izcilāka par Stāmerienas pili un pašvaldībai arī Beļavas pils būtu jāpatur savā īpašumā un jāplāno tās atjaunošana un uzturēšana.

Novembrī novada muzejs rīkos konferenci
Visi šie atklājumi Beļavas muižas kungu mājā vairākās telpās (bet apjomīgākie kādreizējā kungu viesistabā, kur Krišjāņa Valdemāra skolas darbības laikā ir bijusi aktu zāle) iegūti ēkas arhitektoniskās un mākslinieciskās izpētes laikā, kas tiek veikta pēc Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja iniciatīvas. Novembrī muzejs plāno rīkot konferenci, iespējams, pat lielā notikuma vietā, Beļavas muižas kungu mājā. Tiks prezentēti veiktās izpētes rezultāti – “Dzirksteli” informē muzeja direktore Valda Dārgais.
Viņa arī stāsta, ka Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde šogad ir piešķīrusi finansējumu 6648 eiro Beļavas muižas pils mākslinieciski arhitektoniskajai izpētei. Finansējums piešķirts kultūras pieminekļu konservācijas un restaurācijas šāgada konkursa 2.kārtā. Un tas ir jau otrais finansējums, kas šogad ir saņemts šim mērķim. Jau rakstījām, ka Valsts kultūrkapitāla fonds ir piešķīris 7000 eiro.

Muzejs informē, ka Beļavas pils izpēti veic SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa”. Muzejs vēlas pēc izpētes rezultātu oficiālas paziņošanas veidot diskusiju ar ieinteresētajām pusēm (sabiedrība, tūrisma eksperti, mākslas interesenti, pašvaldība, pagasta administrācija, tūrisma un kultūras mantojuma institūcijas novadā), lai ieskicētu virzienus ēkas tālākajai izmantošanai.

Muzeja Vēstures nodaļas vadītāja Ineta Bauere “Dzirkstelei” saka: “Vēl nav saņemts veiktās izpētes rezumējums, bet ir doma, ka sienu gleznojumi Beļavas muižas kungu mājā ir ļoti nozīmīgi. Šajos gleznojumos ir cilvēku, ir dabas motīvi. Tas ir redzams ar skalpeli veiktajos pāris centimetru atsegumos. Restauratori pie tā tika strādājuši. Sākumā viņi jokojās, jo bija neziņa, kas tur būs. Viņus gaidīja pārsteigums. Labā nozīmē. Būtu interesanti, ja šos gleznojumus izdotos attīrīt un saglabāt. Tas būtu ieguvums, iespējams, ne tikai Latvijas, bet varbūt arī Eiropas mērogā. Kaut kas tāds cauri laikiem ir saglabājies… Un atbilst 18.-19.gadsimtam. Ka kaut kas tāds šajā ēka ir atrodams, to prognozēja mākslas vēsturnieki, kuri ir ieinteresēti seno muižu saglabāšanā. Arī bijušai Rundāles pils direktors Imants Lancmanis savulaik, izstaigājot Beļavas pili, izteicās, ka tās iekštelpu sienas varētu glabāt apslēptus dārgumus. Bet ka tas tiešām tā ir, to neviens īsti zināt nevarēja. Atklātais ir unikāls.” Viņa skaidro, ka izpēte ietvēra arī muižas kungu mājas izpēti kā tādu. Cik stipra vēl ir ēka, kā ir būvēta, kādas konstrukcijas izmantotas, kādi stili un kā ēka uzturēta.

Pils ir Beļavas pagasta un iedzīvotāju sirds
Redzēt savām acīm, kādus sienu gleznojumus Beļavas pilī ir atklājuši restauratori, atrādīt šos atklājumus “Dzirksteles” lasītājiem – tāds ir laikraksta redakcijas uzdevums. Sazinoties ar novada muzeju, noskaidrojām, ka mums var palīdzēt beļaviete, vēsturniece, skolotāja Vita Kļaviņa, kura ir viena no pils atslēgu glabātājām. Viņai šīs atslēgas ir uzticējis Beļavas pagasta pārvaldes bijušais vadītājs Aivars Rakstiņš. V.Kļaviņa ir bijusi vēstures skolotāja Krišjāņa Valdemāra pamatskolā (Beļavas pilī) līdz skolas reorganizācijai 2017.gadā. Tagad strādā Lizuma pamatskolā un Jaunpiebalgas vidusskolā. Bet mājas V.Kļaviņai ir blakus Beļavas pilij. Pati saka – oficiāli šobrīd viņai nav nekādu saistību attiecībā par pili, kura ir Beļavas pagasta un iedzīvotāju sirds. V.Kļaviņa var tūristiem novadīt ekskursiju pa pili – sākot ar pagrabu un beidzot ar bēniņiem. Taču tas ir tikai tāds brīvprātīgais darbs.

Unikālie sienu gleznojumi, kurus dažu centimetru apjomā vietām ir atseguši restauratori pils izpētes laikā, atrodas zem vairākiem “kultūrslāņiem” jeb sienu krāsojumiem. V.Kļaviņa pieļauj – senie gleznojumi ir tik labi saglabājušies tāpēc, ka pirmais krāsas slānis ir dabīgāks par mūsdienīgajiem. Un šis pirmais krāsas slānis virs gleznojumiem ir uzklāts aptuveni 1925.gadā. “Tā ka pirmie sienas neaizkrāsoja komunisti, bet aizkrāsoja neatkarīgās Latvijas laikā. Jo… bija nicinoša attieksme, jo visi bija noguruši no vācu baroniem,” stāsta V.Kļaviņa. Viņa teic, ka “pilī katra skrūvīte, katra eņģīte ir kaut kas unikāls, nemaz nerunājot par nupat atklātajiem iekštelpu sienu gleznojumiem. “To saka restauratori, mākslas zinātnieki. Te ir atbilstība 1750.-1760.gadam! Atteikties no tā visa? Tā būtu ņirgāšanās. Pils ir tik labi saglabājusies, jo nav dedzināta 1905.gadā,” pauž V.Kļaviņa. Viņa piemin, ka nupat divas diennaktis pilī izmitināti zemessargi mācību laikā. “Diezin vai vajadzēja šeit,” uzskata V.Kļaviņa. Zemessargu vajadzībām uz brīdi pilī atjaunota centralizētā ūdens padeve. Tagad vajadzēšot atkal atslēgt un izvadīt ūdeni no sistēmas, lai ziemā caurules neaizsaltu. V.Kļaviņa arī stāsta – viņai kādu laiku licies, ka slēgtā pils netiek pietiekami vēdināta. Taču restauratori šo pieņēmumu atspēkojuši. Ja ēka netiek apkurināta, tā nav jāvēdina. Vēdināšana veicinot telpu pelēšanu.

Mākslas vērtības pilī – uz katra soļa, katrā telpā
V.Kļaviņa komentē katru soli, ejot pa pils telpām: te ir marmora grīdas plāksnes, te – oriģinālās kāpnes, te – apgleznotas flīzes podiņu krāsnij ar oriģinālajām “kājiņām”; te – oriģinālie sienas paneļi, kas ir vismaz 200 gadu seni; te – oriģinālās durvis ar oriģinālajām eņģēm; te – skapis ar oriģinālo stiklojumu; te – oriģinālais skurstenis.

V.Kļaviņa teic: “Ja pašvaldība paliek pie tā, ka pārdos pili, es kā beļaviete esmu kategoriski pret. Šis taču ir valsts nozīmes kultūras piemineklis! Mani kā Latvijas iedzīvotāju uztrauc tas, ja kaut kas notiek galīgi bez loģikas un es neko tur nevaru ietekmēt. Es arī nedomāju, ka Beļavas pili, kurā ir tik daudz valsts nozīmes māksliniecisko vērtību, vispār kāds gribēs pirkt. Tas ir dārgi – uzturēt tādu ēku,” saka V.Kļaviņa. Viņa uzskata – ja Beļavas pils tomēr tiktu pārdota, to var piemeklēt Kalnienas Kalna muižas pils liktenis. Arī šī ēka ir valsts nozīmes kultūras piemineklis, atrodas privātās rokās un ir pamesta novārtā. V.Kļaviņa saka – pašvaldības darbinieki var pajautāt ekspertu viedokli, tajā skaitā var uzklausīt Rundāles pils bijušo direktoru Imantu Lancmani. Visi teikšot, ka nedrīkst šo dārgumu izlaist no rokām.

Kaut V.Kļaviņa iepriekš “Dzirkstelei” teica, ka ekskursiju pa pili redakcijas darbiniekiem novadīs pusstundas laikā, pastaiga izvēršas krietni ilgāka. Kad viss ir izstaigāts ēkā un ap to, nevaram vēl šķirties. Ir vēl un vēl, ko pārrunāt. Noteikti varētu šurp braukt atkal un būtu jauni atklājumi.

— Teksts: Diāna Odumiņa, foto: Gatis Bogdanovs

VIEDOKĻI

Pašvaldība uztur arī mazāk vērtīgas ēkas
Gunārs Ciglis, novada deputāts, novadpētniecības entuziasts:
– Citām muižas kungu mājām (ko tautā sauc par pilīm – red.) Gulbenes novadā taču pašvaldība ir atradusi pielietojumu. Piemēram, Litenē tagad šādā ēkā ir Valdorfa skola un citas iestādes. Ēka ir apdzīvota un apkurināta. Ārkārtīgi mazajā Druvienas pagastā pilī ir gan pagastmāja, gan Latviskās dzīvesziņas centrs. Atrasta iespēja atjaunot ēkas jumtu.

Šogad ne, arī nākamgad ne, bet turpmākajos astoņos gados pašvaldībai būtu jāatrod nauda arī Beļavas muižas kungu mājai. Uzskatu, ka tur būtu jābūt pašvaldības struktūrvienībai. Pilij vajag būt pieskatītai un ziemā arī apkurinātai kaut vai reizi divās dienās, lai nebirtu apmetums no sienām.

Pašvaldība uztur daudzas mazāk vērtīgas kultūrvēsturiskās ēkas. Piemēram, bijušajā Rēveļu skolā ir Kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. Tāds centrs ir arī Lejasciemā. Ar kaut kādu slodzīti (amata vietu un algu – red.), siltumu, remontu, izstādēm. Lizumā – Apsīšu Jēkaba “Kalaņģi”. Mazajā Druvienā ir pat trīs šādas vietas. Bez jau pieminētās pils ir arī vecās skolas muzejs un “Silmaču” muzejs.

Salīdzinoši Beļavas pils momentā neprasa neko daudz. Vajadzētu tikai vienu cilvēku, kurš atbild par šo objektu. Tas, ka Beļavas pils ir pati vērtīgākā kultūrvēsturiskā ēka novadā, nav nekas jauns. Jau pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados, kad eksperti atbrauca apsekot novada kultūrvēsturiskos objektus, viņu atziņa bija – tik unikālu, labi saglabājušos renesanses laikmeta ēku otru atrast Latvijā būs grūti. Uzskatu, ka būtu jāmeklē sakari ar kādreizējo baltvāciešu pēctečiem un jāveido sadarbība. Domāju, ka Beļavas pils būtu viņiem saistoša.


Kungu mājas tomēr ir dzīvojamās ēkas
Anatolijs Savickis, novada deputāts, vēsturnieks:
– Gulbenes novada pašvaldība noteikti nevarēs uzturēt visas savas muižas. Līdz ar to ir jādomā, kuras muižas paliek pašvaldībai, kur mēs varam ieguldīt attīstībā, un kuras iet uz atsavināšanu (pārdošanu – red.). Šobrīd mūsu prioritāte noteikti ir Stāmerienas pils, kā tas visiem ir zināms. Mēs daudzus gadus, pirmkārt, esam cīnījušies par šo pili, otrkārt, esam tajā ieguldījuši, ieguldām un turpināsim ieguldīt.
Jābūt ļoti pamatotai idejai, tajā skaitā no pašvaldības puses par to, kā tieši, ko mēs tur (Beļavas pilī – red.) darīsim un kā pelnīsim ar to, jo faktiski kaut kādi līdzekļi ir jāatgūst. Bez projektiem tur uz priekšu netikt. Es vienmēr jautāju tā: vai turēt un nevienam nedot to, kas grūst un brūk kopā? Vai varbūt tomēr atdot, ja atrodas labs investors, kas attīsta šo vietu un netur aiz 10 atslēgām?

Pašvaldībām no valsts puses tiek uzlikti arvien vairāk uzdevumu, kas ir jāveic, un tas finansiāli nav viegli. Tad ir jautājums, kur tad ņemt naudu. Tā jau būtu skaisti, ja mēs visu varētu. Bet no otras puses, neesmu arī pret investoriem. Noprognozēt nevaram, kā būs. Bet, ir arī veiksmes stāsti.

Mēs esam nacionalizējuši muižas, bet tās (kungu mājas jeb pilis – red.) tomēr ir dzīvojamās ēkas. Tas ir mantojums, kurš ir jāapsaimnieko. Ja mēs, pašvaldība, nespējam apsaimniekot visas savas muižas, ir jāmeklē risinājumi. Turēt un skatīties, kā brūk…


Nepacelsim visu kultūrvēsturisko mantojumu
Andis Caunītis, novada domes priekšsēdētājs:
– Uzskatu – būtu jāatrod investors jeb saimnieks Beļavas pilij. Ir mums novadā ļoti labs piemērs – Rankas muiža –, kuru savulaik pārdeva, kas ir atjaunota un kurā saimnieks veic ieguldījumus. Mēs, pašvaldība, visu kultūrvēsturisko mantojumu, kas ir novadā, nepacelsim. Ir daudz kas iesākts, ir daudz jāturpina Stāmerienas pilī. Kad novada Vēstures un mākslas muzejs sāks apdzīvot atjaunoto Sarkano pili Gulbenē, kad uz turieni pārcelsies dzimtsarakstu nodaļa, mums pie izdevumiem nāks klāt siltums, elektrība, ūdensapgāde un kanalizācija. Un esošā muzeja ēka (Vecgulbenes muižas oranžērija – red.) arī neatslogosies. Tur tāpat būs jākurina. Vēl mēs gribam Druvienas pili, vecās skolas muzeju, “Silmaču” muzeju. Gribam Litenes muižu. Mēs nevaram visu pacelt. Tad jāaizver kāda skola!

Ja Beļavas muižā var kāda privātpersona ieguldīties, tas būtu labi. Kā, piemēram, tas noticis ar Augulienas muižu. Lai arī tur publiskas pieejamības nav, bet īpašums ir atjaunots, sakopts. Negribas tā, lai tikai nopērk muižu un nekas neattīstās, kā tas ir Kalnienas gadījumā.

Jāsaprot, ka pašvaldībai vajag daudz līdzekļu – darbinieku algām, infrastruktūrai, ceļiem, uzņēmējdarbības attīstībai, sociālajai palīdzībai, izglītības iestādēm, sportam, kultūrai.

+ 5