Stāmerienā atjauno pareizticīgo baznīcu pēc draudzes iniciatīvas.
Stāmerienā atjauno pareizticīgo baznīcu pēc draudzes iniciatīvas. Baznīcu atjaunot paredzēts maksimāli identiski, kāda tā bijusi celta Svētā Aleksandra Ņevska godam. Tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās detalizēta izpēte.
“Apsekojam dievnama vēsturi. Izpētes materiāls ir apkopots sējumā, kas iesniegts Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai un nonāks arī valsts arhīvā,” informē Rīgas firmas “Citadele projekts” direktore Ailita Šperliņa.
Būvdarbus veic Rīgas SIA “Velve – AE”. Šogad paredzēts strādāt tikai pie baznīcas fasādes. To varēs darīt līdz salam. “Šī ir otrā pareizticīgo baznīca, kuras atjaunošanā piedalāmies. Pirmā ir bijušais Planetārijs Rīgā. Esam piedalījušies būvdarbos arī luterāņu baznīcās Rīgā, Bauskā un Saldū. Tā ka pieredze mums ir,” saka firmas direktors Egils Elksnis.
Stāmerienas baznīcas fasādes atjaunošanas darbu tāme ir 20 000 latu. Darbu pasūtītāja ir kāda uzņēmēju ģimene no Rīgas – Oļegs un Emīlija. Ar viņu atbalstu baznīcai jau atjaunots jumta segums un krusti, kā arī nomainīti logi. Dievnamā ierīkota pagaidu apkures sistēma. Baznīca atguvusi arī zvanu.
A.Šperliņa piebilst, ka joprojām ir neskaidrības par baznīcas logu vitrāžām. Nav vairs iespējams identiski atjaunot tās krāsu variācijas, kādas ir bijušas, jo nav saglabājies neviens stikla gabaliņš no šīm vitrāžām. Bet senās baznīcas fotogrāfijas diemžēl ir melnbaltas.
“Ir tomēr analogi – pareizticīgo baznīcas Svētā Aleksandra Ņevska godam. Ir noteikti kanoni. Salīdzināsim, pētīsim un radīsim vitrāžas no jauna,” saka arhitekte. Viņa piebilst, ka darbs pie baznīcas atjaunošanas būs ilglaicīgs un prasīs arvien jaunus naudas ieguldījumus. Paredzēts izpētīt arī apkārtējo vidi, kāda bijusi ap baznīcu. No senām fotogrāfijām redzams, ka pie baznīcas ir bijuši vārtiņi un biezs dzīvžogs – jasmīnu vai rožu krūmi.
Stāmerienas pareizticīgo baznīca celta pirmo muižas īpašnieku laikā par godu Johana Gotlība fon Volfa dzīvesbiedrei Sofijai Potjomkinai, kas bija pareizticīgā. Baznīca iesvētīta 1904.gadā, un tā ietilpst Stāmerienas pils kompleksā, kas veidojies 18.gadsimta nogalē, kad ap 1756.gadu dibināta Stāmerienas pusmuiža. Baznīca veidota klasicisma manierē ar askētiskiem dekoriem. Plānojumā saglabāta klasiska pareizticīgo krustu forma. Fasādi vaiņago pieci sīpolveida kupoli, uz kuriem ir pareizticīgo krusti ar stikla kristālu aizpildījumu. Ir arī zvana tornis. Baznīcas ārējā fasāde sākotnēju bijusi krāsota trīs toņos – gaiši dzeltenā, antīki baltā un brūnganā.
Pēc Otrā pasaules kara dievkalpojumi baznīcā tika pārtraukti un tur iekārtoja noliktavu. 20.gadsimta astoņdesmito gadu beigās baznīcu sāka restaurēt. To darīja ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu. Naudas trūkuma dēļ darbi netika pabeigti. 1995.gadā baznīcā darbību atsāka draudze, regulāri notiek dievkalpojumi.
