Brisele, 30.okt., LETA–AFP. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi noteikuši vadlīniju mērķi gaidāmajam pasaules klimata izmaiņu samitam, kas paredz līdz 2020.gadam atvēlēt 100 miljardus eiro (70,2 miljardus latu) gadā, lai nabadzīgajām valstīm palīdzētu cīnīties ar globālo sasilšanu, liecina piektdien sagatavotais dokumenta projekts.
“ES ir gatava uzņemties savu daļu pasaules pūliņu, nosakot ambiciozu [klimata izmaiņu] mazināšanas mērķi, atvēlot noteiktus līdzekļus un nodrošinot valstu atbalstu. Eiropadome apstiprina Eiropas Komisijas (EK) aplēses, ka kopējās izmaksas attīstības valstīs līdz 2020.gadam varētu veidot aptuveni 100 miljardus eiro gadā,” teikts dokumenta projektā.
ES līderi Briselē notiekošajā samitā ceturtdien nespēja panākt vienošanos, kā tieši sadalīt pienākumus palīdzēt nabadzīgajām valstīm samazināt oglekļa dioksīda izmešu apjomu laikā, kad līdz Kopenhāgenas klimata izmaiņu samitam, kuru paredzēts rīkot 7.decembrī, palikušas vairs tikai dažas nedēļas.
Taču dokumenta projekts, kas vēl varētu tikt mainīts, liecina, ka viņi ir vienojušies par pamata summu, kas tiks finansēta, izmantojot attīstības valstu pašu pūliņus, starptautisko oglekļa dioksīda izmešu kvotu tirgu un starptautiskās valsts finanses.
EK un Lielbritānija jau iepriekš ierosināja klimata izmaiņu apkarošanai atvēlēt 100 miljardus eiro gadā, taču līdz šim bija neskaidrs, vai ES līderi apstiprinās šo plānu.
ES jau ir vienojusies līdz 2020.gadam siltumnīcefekta izraisošo gāzu izmešu apjomu samazināt par 20%, tomēr tiek uzskatīts, ka bloka centieni cīnīties ar globālā klimata izmaiņām varētu ciest neveiksmi, ja netiks panākta konkrēta vienošanās.
27 bloka dalībvalstis apņēmušās paust vienotu uzskatu decembrī gaidāmajā Kopenhāgenas samitā, aicinot arī citas valstis, jo sevišķi ASV un Ķīnu, piedalīties kaitīgo izmešu samazināšanā.
Tomēr ES dalībvalstis vēl joprojām pauž dalītus uzskatus, kā finansēt bloka izvirzītos mērķus.
Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis jau iepriekš norādījušas, ka nevēlas sniegt palīdzību tādām valstīm kā Brazīlija un Ķīna, uzskatot, ka tās nav nabadzīgākas par pašām trūcīgākajām valstīm Eiropā.
Savukārt Vācija uzskata, ka ir pāragri apspriest sīkākas vienošanās detaļas, pirms nav skaidra citu valstu nostāja gaidāmajās starptautiskajās klimata pārrunās.
