Gulbenes novada izglītības iestādes arī saņem draudu vēstules, pašvaldības policija apseko skolas

Šonedēļ gandrīz 300 Latvijas skolas otrdien un aptuveni 400 pirmsskolas iestādes saņēma trešdien draudu e-pastus par it kā iespējamiem drošības riskiem. Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” apstiprina, ka arī mūsu novada izglītības iestādes saņēma draudu vēstules, taču ne visas.

Iestāžu vadītāji ziņoja Valsts policijai un rīkojās atbilstoši norādēm. No Valsts policijas tika saņemta ziņa, ka apdraudējuma risks konkrētajā gadījumā ir zems. Izglītības iestādes rīkoja mācību trauksmes un pārrunāja ar bērniem, kā rīkoties dažāda apdraudējuma situācijās. Gulbenes novada pašvaldības policija trešdien apsekoja trīs izglītības iestādes, lai pārbaudītu teritoriju un stiprinātu drošības sajūtu bērnos un skolotājos.

Stāsta bērniem, kā rīkoties

Pašvaldības policijas darbiniece Kristīne Mahņeva laikrakstam stāsta, ka pašvaldības policija devās uz Tirzas, Lejasciema un Lizuma pamatskolu. “Mēs bijām trīs darbinieki – divi darbinieki apstaigāja teritoriju un es pati gāju klasēs un runāju ar skolēniem,” stāsta K.Mahņeva.

“Dzirkstele” bija klātesoša, kad pašvaldības policija devās uz Lejasciema pamatskolu. Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece stāsta, ka viņu skolā šāda draudu vēstule e-pastā netika saņemta. Pašvaldības policija profilaktiskos nolūkos ieradās pārbaudīt ēkas. Darbinieki apsekoja teritoriju, gāja klasēs pie bērniem un stāstīja par to, kas jādara situācijās, kad skolā vai tās tuvumā atrod nepazīstamus un aizdomīgus priekšmetus, – jāsauc pieaugušais, jāziņo skolotājiem un nav jāaiztiek. Tāpat pašvaldības policijas darbiniece vaicāja skolēniem, vai viņi zina ārkārtas palīdzības telefona numuru, uz kuru var zvanīt, kad pastāv briesmas. Daži bērni zināja un arī nosauca – 112. Tāpat bērniem arī tika stāstīts neticēt visam, ko redz un dzird platformā “Tik Tok”.

K.Mahņeva laikrakstam stāsta, ka arī Tirzas pamatskolā kopā ar direktori Svetlanu Ziepnieci izstaigāja katru klasi, stāstot skolēniem, kā rīkoties, ja pamana ko aizdomīgu vai nepazīstamu cilvēku. “Arī Tirzā skolēni bija zinoši, jo pirms tam ar viņiem jau bija runājuši skolotāji. Skolēni, visu izrunājot, jutās mierīgi. Bija viens skolēns Lejasciema pamatskolā, kurš bija nobijies, jo bija dzirdējis, ka kādā skolā Rīgā tomēr ir spridzeklis, līdz ar to viņam negribējās nākt uz skolu, bet pārliecinājām, ka tā nav un satraukumam nav pamata. Ja kaut kas tāds būtu, tad mēs zinātu, un viņš palika mierīgāks un teica, ka nākšot uz skolu. Apsekojot skolu teritorijas – viss kārtībā, nekas aizdomīgs netika manīts. Bērnus, protams, interesēja, kāpēc pašvaldības policijas darbinieki apseko skolu teritorijas. Skolās ar bērniem tika pārrunāta arī evakuācija nepieciešamības gadījumā. Piemēram, Tirzas pamatskolā, kad arī mēs tur bijām, notika evakuācija. Skolēniem stāstīja, kā tas jādara – mierīgi, bez panikas jāiziet ārā no skolas,” stāsta K.Mahņeva.

Pirmo reizi šādi draudi

Lizuma pamatskolas direktores Ineses Dambes darba praksē šis ir tāds pirmais gadījums – draudu vēstule. “Mēs esam informēti, kā šādās situācijās rīkoties. Esam informējuši arī vecākus, arī ar skolēniem stundās tas ir pārrunāts, kā mums ir jāreaģē. Visi ir iepazīstināti. Proti, ja ir kas aizdomīgs vai saņemta šāda vēstule, uzreiz jāziņo policijai, tālāk evakuācija. Jāreaģē operatīvi. Skolēni šo situāciju uztver mierīgi, daudzi lasījuši par to paši, un tad ar skolēniem tika arī pārrunāts, kā būtu jāatlasa informācija un kā kritiski jāizvērtē informācija,” stāsta I.Dambe.

Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde arī ir viena no tām mūsu novada izglītības iestādēm, kura saņēma šo draudu e-pastu. “Iepriekšējā dienā šādus e-pastus bija saņēmušas skolas, un informācija bija. E-pasts, kura saturs bija draudīgs, tika atsūtīts naktī uz trešdienu, un pēc nepilnas stundas bija atsūtīta arī Valsts policijas vēstule, un jau bija nodota tālākā rīcība. Ierodoties darbā, kolektīvā arī tika pārrunāta visu rīcība, ņemot vērā arī savus iekšējos normatīvos dokumentus, individuālas sarunas ar darbiniekiem. Vecākiem – informatīva vēstule, ka esam saņēmuši šādu e-pasta vēstuli, ko esam darījuši. No rīta, protams, tika apsekota teritorija, mums ir videonovērošanas kameras, ēkas dežuranti ir visu dienu pie durvīm, un loģiski – durvis ir slēgtas. Viss ir kārtībā, un turpinām darbu ierastajā ritmā,” stāsta šīs iestādes vadītājas pienākumu izpildītāja Sintija Ločmane.

“Dzirkstele” sazinājās arī ar Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Andi Caunīti, kurš atklāj, ka lielākajā daļā mūsu novada izglītības iestāžu ir nodrošinātas videonovērošanas kameras. “Bet ar videonovērošanas kamerām visu pilnībā nosegt nevar un pilnīgu drošību nodrošināt nevar. Protams, var ar videonovērošanu mēģināt, bet tā nebūs simtprocentīga garantija. Tas ir, kā es saku, huligānisma, mantu bojāšanas novēršanai. Šoreiz šie draudi bija emocionāli, psiholoģiski vairāk iebiedēt cilvēkus. Šis bija no variantiem, kā šādā situācijā reaģēt, organizējot skolās mācību trauksmi un paskaidrojot skolēniem, kā rīkoties. Un pievērst uzmanību, ja skolā vai tās tuvumā ir svešinieki, nes kaut ko aizdomīgi, ziņot. Neesam vienaldzīgi, esam modri!” aicina A.Caunītis.

Fakti

Vairākās mācību iestādēs visā Latvijā saņemts identisks e-pasts par iespējamiem drošības riskiem. Šāda veida e-pasti Valsts policijas redzes lokā nonākuši arī iepriekš, kad dažādām iestādēm, pat simtiem adrešu, ticis sūtīts identisks teksts, līdzīgi kā šoreiz. Valsts policijā šādos gadījumos ir izstrādāti precīzi rīcības algoritmi, kuros skaidri definēta rīcība un riska līmeņa novērtējums.

Policijas rīcībā esošā informācija saistībā ar šo gadījumu liecina, ka e-pasti apzināti izsūtīti no viena adresāta, un, izvērtējot visus apstākļus, šie ir vērtējami kā zema riska līmeņa draudi.Valsts policija šos gadījumus vērtēs kriminālprocesa ietvaros. Par apzināti nepatiesa paziņojuma par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu paredzēta kriminālatbildība.

Avots: Valsts policija