Brno, 3.nov., LETA–REUTERS. Čehijas Konstitucionālā tiesa otrdien atzina, ka Eiropas Savienības (ES) Lisabonas līgums pilnībā atbilst valsts pamatlikumam, tādējādi novēršot pēdējo šķērsli, kas kavēja līguma ratifikācijas procesa pabeigšanu.
Tiesas spriedums dod iespēju prezidentam Vāclavam Klausam beidzot parakstīt abu parlamenta palātu jau iepriekš apstiprināto līguma ratifikācijas aktu.
Čehija joprojām ir vienīgā ES dalībvalsts, kas vēl nav ratificējusi līgumu.
Jau ziņots, ka saskaņā arī Čehijas likumiem līdz Konstitucionālās tiesas spriedumam eiroskeptiski noskaņotais Klauss nebija tiesīgs parakstīt līgumu, kas, viņaprāt, apdraudētu valsts suverenitāti.
Klausam pret līgumu bija vairāki iebildumi, tostarp viņš uzskatīja, ka tas Eiropu padarītu par supervalsti ar vāju demokrātisko kontroli.
Tomēr pēc tam, kad ES līderi Briselē notiekošā samita laikā pagājušajā nedēļā vienojās par pieprasīto izņēmuma tiesību atbalstīšanu, viņš paziņoja, ka līguma ratificēšanai vairs nekādus šķēršļus neliks.
Klauss vēlējās, lai ES piešķirtu Čehijai izņēmuma tiesības, kas garantētu, ka pēc Otrā pasaules kara no toreizējās Čehoslovākijas teritorijas izraidītie vācieši neizvirzīs Prāgai mantiskas pretenzijas.
Klauss centās panākt, ka Čehija tiktu iekļauta Lisabonas līguma pielikumā starp tām valstīm, kurām ir izņēmumtiesības ES Pamattiesību hartā, kas pirms tam jau bija piešķirtas Lielbritānijai un Polijai.
Ja notiks, kā gaidāms, un Klauss līgumu parakstīs tuvāko nedēļu laikā, tas varētu stāties spēkā jau janvārī, visu uzmanību pievēršot jaunizveidotajam ES Padomes prezidenta amatam.
Pagājušajā nedēļā notikušās ES galotņu tikšanās laikā bloka dalībvalstu vadītājiem neizdevās vienoties par atbilstošāko kandidātu uz prestižo amatu.
Iepriekš par galveno pretendentu tika uzskatīts bijušais Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs, tomēr viņa izredzes mazināja nespēja gūt pat paša pārstāvēto politisko aprindu – Eiropas sociālistu – atbalstu.
Šobrīd starp iespējamiem kandidātiem tiek minēts Nīderlandes premjerministrs Jans Peters Balkenende, kādreizējais Somijas valdības vadītājs Pāvo Liponens un Luksemburgas premjerministrs Žans Klods Junkers.
