Nepateikšu neko jaunu, bet arī man kā visiem Dieva bērniem ir bail no tumsas. Saka, ka ar laiku tas pāriet, ka, gadiem ejot, viss mainās. Kaut kā negribas ticēt. Dzīvoju tikai gadu un visu šo laiku visvairāk apbrīnoju tieši gaismu. Kad tās ir par daudz, sāp acis, bet, kad tās pietrūkst, salst sirds.
Šodien ir mana dzimšanas diena. Šodien biju gaismā un uzmanības centrā. Saņēmu glāstus, mīļus vārdus, dāvanas. Un domāju par savu mammu. Es ilgojos pēc viņas joprojām.
Katra diena man sākas ar gaismas gaidīšanu. Dzīvi gaismā. Un tad es redzu kā gaisma krīt, sarūk un pazūd. Tumsa tagad ir garāka par gaismu. Tumsā man gribas kādai dzīvai būtnei būt cieši blakus. Man patīk sveces. Tās padzen tumsu. Šodien manās mājās cilvēki iedegs sveces par godu Valsts svētkiem, Lāčplēša dienai, un par prieku arī man. Lai mums visiem gaišas un siltas sirdis!
