Valstī aizvien apdraudētāks kļūst mazo slimnīcu liktenis, jo izstrādātais masterplāns, kas piedāvāts rajonu padomēm, paredz 2002.gadā slēgt vairākas mazās lauku slimnīcas, turpmāk neparedzot tām finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem.
Valstī aizvien apdraudētāks kļūst mazo slimnīcu liktenis, jo izstrādātais masterplāns, kas piedāvāts rajonu padomēm, paredz 2002.gadā slēgt vairākas mazās lauku slimnīcas, turpmāk neparedzot tām finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem. Šo slimnīcu skaitā ir arī Tirzas un Jaungulbenes pagasta lauku slimnīcas.
Tāpēc, ņemot vērā iedzīvotāju intereses un sociālekonomisko situāciju laukos, arī Gulbenes rajona padome uzskata, ka masterplāns tā pašreizējā redakcijā tai nav pieņemams.
“Masterplāni labi izskatās tikai uz papīra, bet uz tiem es raugos skeptiski. Mums iesaka rakstīt dažādus projektus, lai saņemtu kredītus, bet rezultātā investīciju nauda paliek centrā,” uzskata Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs.
Par gaidāmajām reformām veselības aprūpes sistēmā satraukti arī mazo lauku slimnīcu un attiecīgo pašvaldību vadītāji. Piemēram, Tirzas pagasta pašvaldības vadītājs Māris Raģelis jau brīdinājis 18 Tirzas lauku slimnīcas darbiniekus par iespējamo tās slēgšanu 2002.gadā. Viņš pauž neticību, ka, likvidējot mazās slimnīcas, valsts ietaupīs daudz līdzekļu.
Vairāk nekā puse slimnieku no citurienes
“Mēs nevaram palikt vienaldzīgi un izpildīt kaut kādu vēlmi, jo pašvaldībās, kur atrodas mazās slimnīcas, to slēgšana rada virkni problēmu. Apzinot statistikas datus, jebkurš skaitlis rāda, ka slimnīca Tirzā nav vajadzīga tikai pagastam, jo tanī pirmajā pusgadā medicīnisko palīdzību, ārstējoties stacionārā, saņēmuši 89 citu pagastu iedzīvotāji. No viņiem 44 ir tālāki slimnieki, tāpēc nerodu atbildi, kāpēc viņiem jāārstējas Tirzas slimnīcā,” stāsta M.Raģelis.
No Gulbenes Tirzā stacionāri ārstējušies 16, no Alūksnes rajona – divi, no Lejasciema pagasta – septiņi, no Daukstu pagasta – pieci, no Stradu pagasta – trīs slimnieki.
“Tāpēc man rodas jautājums, vai šo slimnīcu vajag pagasta vai valsts iedzīvotājiem kopumā?” jautā pašvaldības vadītājs. Salīdzinājumā ar 134 pagasta iedzīvotājiem, kas pirmajā pusgadā ārstējušies Tirzas slimnīcā, 66 procenti ir slimnieki no citiem pagastiem un pat rajona.
Noteicēji ir pacienti
Masterplānu darba grupu vadītāji skaidro, ka tie esot biznesa plāni, kas pamatoti uz ekonomiskajiem aprēķiniem, skaitļiem un prognozēm. Veiktā analīze esot pierādījusi, ka slimnīcās ir tukšas gultas, slimnieki nesaņem kvalitatīvu palīdzību, jo laukos trūkstot labu speciālistu, neesot aparatūras medicīniskās palīdzībai. Arī līdzšinējais slimnīcu izvietojums un noslogojums esot pārāk dārgs nodokļu maksātājiem.
“Valdība uzskata, ka lauku slimnīcas grauj valsts veselības aprūpes sistēmu, bet man rodas jautājums, kāpēc 66 procenti pacientu ir ārstējušies tieši Tirzas slimnīcā. Pirmkārt, to ir noteikusi pacienta griba. Otrkārt, slimnīcā līdz šim neviens slimnieks nav pircis zāles, bet ārstēts ar slimnīcas medikamentiem,” skaidro M.Raģelis.
Par šo iespēju viņš pateicas Fricim Flūgam un visiem tiem cilvēkiem, kuri Zīgenē palīdz sarūpēt humāno palīdzību Gulbenes rajona iedzīvotājiem.
Jādod iespēja pārorientēties
M.Raģelis domā, ka tām slimnīcām, kuras uzskata par likvidējamām, paliek neatrisinātas sociālās problēmas – medicīnas darbinieku iespējas strādāt un tamlīdzīgi.
“Mēs nevaram slimniekus tā vienkārši izlikt no slimnīcas, pasakot, ka to slēdzam. Valdībai ir jādod iespēja ārstniecības iestādei pārorientēties citu sociālās jomas pakalpojumu sniegšanai, ļaujot piedalīties projektu konkursā. Ja mēs esam nejēgas un projekti neapmierina, tad izlemiet,” uzskata pašvaldības vadītājs.
Tomēr arī tad viņam nav pārliecības, ka pēc pārorientācijas valdība radīs finansējumu. Slimnīcas nenoteiktais liktenis neļauj pagasta pašvaldībai ieguldīt līdzekļus tās uzturēšanā, bet tie ir vajadzīgi ēkas logu nomaiņai un citiem remontdarbiem.
Vainīgo atkal meklē pašvaldībā
“2000.gadā ” Ziemeļaustrumu slimokase” Tirzas slimnīcai plānoja atmaksāt 26 tūkstošus latu. 2001.gadā plānoti tikai 15 tūkstoši latu. Izpilde pērnajā gadā bija tikai 84 procenti, bet šogad līdz 1.septembrim no slimokases saņemti tikai 47 procenti plānotās summas,” rēķina M.Raģelis. Viņš prognozē, ka līdz gada beigām netiks saņemti vēl vismaz pieci tūkstoši latu. Pašvaldības ieguldījums gan ambulances, gan slimnīcas uzturēšanā 2000.gadā ir 5800 latu dotācija. Līdz šā gada septembra sākumam tās ieguldījums jau ir 5600 latu, bet, lai sekmīgi pabeigtu gadu, dotācijas sasniegs 8500 latus.
“Gribētu zināt, kam ir izdevīgi, lai medicīnas aprūpē par neizdarībām vainīgo meklētu vietējās pašvaldībās? Tad tām atkal varēs pārmest, ka pašvaldība nav pratusi rīkoties ar valsts līdzekļiem,” saka M.Raģelis.
Pašvaldības vadītājs pārliecināts, ka, šādi rīkojoties, kāds nevēlas atklāt, ka valdība nav spējīga atrisināt medicīnas finansēšanas problēmas, tāpēc viņš ir gatavs likt lietā zināšanas un sapratni, lai Tirzas lauku slimnīca pastāvētu.
