Tā kā pašlaik notiek aktīvas diskusijas un darbs pie augstākās izglītības sistēmas reformu plāna, arī biedrība “Pirmie” nolēma padalīties ar saviem priekšlikumiem par to, kā veikt uzlabojumus. Šīs idejas 12.novembrī tika nosūtītas visiem Izglītības un zinātnes strukturālo pārmaiņu darba grupas locekļiem, t.s. Ekonomikas ministram A.Kampara k-gam, Izglītības un zinātnes ministrei T. Koķes k-dzei.
Problēmas Problēmas ir daudz, bet pati lielākā problēma, ka pašas izglītības iestādes nevēlās mainīties un neatzīst, ka kvalitāte nav līmenī . Piemēram, RTU rektors Ivars Knēts savā uzrunā 2009.gada 21.oktobrī teica, ka “Latvijā izglītība ir laba”, bet tā nav – kaut vai skatoties uz reitingiem.
Problēmu cēloņu diagramma: http://www.1mie.lv/images/stories/izglitibas_kvalitate_iemesli.jpg.
Augstskolu problēmas:
Augstskolu sadrumstalotība – katrs cīnās pats par sevi. Neviens nav apvienojis, piemēram, administrācijas. Katrai augstskolai ir savas IT sistēmas, kas ir jāuztur. Kā arī telpu izlietojums, piemēram, vai Policijas akadēmijai bija nepieciešamas tik lielas telpas.
Pasniedzēju trūkums – mums nav pietiekami daudz augstas klases ekspertu, kas varētu mācīt universitātēs.
Esošie pasniedzēji neseko līdzi laikam – nelasa un neraksta publikācijas.
Nav noteikti, kādi speciālisti būs valstij vajadzīgi.
Nepareiza augstskolu finansēšanas sistēma – nauda seko studentam. Naudai ir jāseko prioritātēm.
Izglītība ir izveidojusies, kā lēts bizness – ka tik vairāk studentus piesaistīt, lai piesaistītu lielāku finansējuma daudzumu. Neviens nedomā par kvalitāti, par prasībām pasniedzējiem un studentiem.
Studenti nebrauc apmaiņā – nepietiekami tiek apgūta ārvalstu pieredze.
Uzņēmēji netiek pietiekami stimulēti ņemt praksē studentus.
Studentiem nav iespējas iegūt izdevīgu studējošā kredītu.
Skolu problēmas:
Angļu valodai ir jābūt obligātai no 3.klases.
Mācību grāmatu tirgus ir jāpārstrādā. Mācību grāmatu izdošanā ir jākooperējas ar Baltijas valstīm un jāizdod kopīgas grāmatas (tulkotas). Latvijas tirgus ir pārāk mazs un grāmatu cenas ir pārāk augstas.
Skolā netiek iemācīti biznesa pamati pietiekošā līmenī. Netiek iemācīta naudas vērtība.
Skolas sniedz pārāk akadēmisku izglītību. Pārāk maz tiek veltīts laiks cilvēka vispārējai attīstībai.
Daudzi runā, ka problēma ir pieticīgais valsts finansējums augstākajai izglītībai, bet jāsaka, ka tā ir tikai seka nepārdomātai un neefektīvai augstskolu sistēmai. Te vēl ir daudz ko taupīt.
Šajā rakstā pārsvarā ir izanalizētas augstskolu problēmas un tikai nedaudz esam pieskārušies skolu problēmām, bet ir jāsaprot, ka reformai ir jābūt visaptverošai.
Reformas, kas ir jāveic augstākajā izglītībā:
1) Jāpiesaista pasniedzēji no ārvalstīm.
Latvija ir pārāk maza valsts un starp 2.3 miljoniem iedzīvotāju neiespējami atrast nepieciešamo daudzumu pasniedzēju, kas būtu profesionāļi savā nozarē un spētu kvalitatīvi mācīt citus. Līdz ar to ir nepieciešams piesaistīt ārvalstu pasniedzējus.
Pašlaik paralēli norisinās vairāki priekšmeti, kas ir izstiepti pusgada / gada garumā. Tas būtu pārāk dārgi un neefektīvi piesaistīt šos pasniedzējus uz visu mācību gadu (nedēļā pasniegtu tikai pāris lekciju), tādēļ būtu nepieciešams ieviest moduļu sistēmu. To raksturo divas lietas: 1) Studiju priekšmets intensīvi noris noteiktā un īsā laika posmā (piemēram, viens mēnesis); 2) Paralēli noris viens vai divi priekšmeti, t.s. beidzas viens, sākas nākamais. Tas nozīmē, ka pasniedzējs varētu atbraukt uz, piemēram, mēnesi, intensīvi pasniegt savu priekšmetu un doties prom, nevis pavadīt Latvijā visu pusgadu / gadu.
Apmaiņas programmas ir populāras ne tikai studentu vidū, bet arī pasniedzēju vidū, kur tie uz noteiktu laiku “samainās vietām” un gūst pieredzi. Apmaiņas programmas balstās uz to, ka uz ārzemēm var aizbraukt tik daudz latviešu pasniedzēju, cik ārvalstu pasniedzēju ir gatavi doties pie mums. Līdz ar to ir nepieciešams piesaistīt iespējami vairāk ārzemju pasniedzēju apmaiņas programmu ietvaros, lai sniegtu iespēju pašmāju pasniedzējiem gūt pieredzi ārvalstīs un celt kvalifikāciju.
2) Studenti būtu jāmotivē doties apmaiņas programmās.
Latvijā studenti nesaprot, cik nozīmīgi ir doties apmaiņas programmās, līdz ar to reizēm netiek aizpildītas visas iespējamās vietas. Vajag studentus vairāk izglītot par apmaiņas programmas dotajām iespējām un motivēt viņus tās izmantot. Jāpārliecina par to, ka šis laika posms ir pārāk īss, lai palaistu garām ko nozīmīgu Latvijā, piemēram, darba tirgus ziņā, bet ieguvumi būs daudzkārt lielāki.
Bet tā ir viena problēmas puse, otra problēma ir tā, ka apmaiņas programmā apgūtās studijas un iegūtie kredītpunkti netiek ieskaitīti un studentam tik un tā ir jānokārto visi priekšmeti, kas tiek palaisti garām atrodoties apmaiņas programmā. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā studentiem, kas dodas apmaiņas programmā tiek ieskaitīti vērtējumi par jebkuriem priekšmetiem, kas ir saistīti ar konkrēto izglītības jomu – šajā gadījumā ekonomiku un biznesa administrāciju.
Jāpielāgo Latvijas izglītības sistēma, lai mēs spētu nodrošināt studijas ārvalstu studentiem. Jo vairāk ārvalstu studenti brauks pie mums, tas nozīmēs, ka vairāk mūsu studentu varēs doties apmaiņas programmā.
3) Jāpiesaista ārvalstu studenti
Demogrāfiskās situācijas dēļ pēc 10 gadiem būs 45% mazāk latviešu studentu. Līdz ar to būs pārāk dārgi uzturēt tik daudz izglītības programmu un iestāžu. Var gadīties, ka lētāk būs studentus sūtīt uz ārvalstīm, nekā izglītot viņus Latvijā. Tādēļ nepieciešams piesaistīt Latvijai ārvalstu studentus ne tikai apmaiņas programmas ietvaros, bet arī pilna laika studijām.
4) Universitātēs lielākai daļai priekšmetu ir jābūt angļu valodā.
Lai varētu izpildīt augstāk minētos 3 punktus, ir nepieciešamas studijas angļu valodā. Protams, šādu soli nevar veikt momentāli, bet valstij vajag to pateikt tagad, lai esošie pasniedzēji un topošie studenti zinātu uz ko viņiem ir jāgatavojas.
5) Valstij vajag noteikt prioritātes.
Jānosaka noteikts nepieciešamo speciālistu skaits katrā nozarē, nevis jāļauj universitātēm nodarboties ar biznesu, kas noved pie kvalitātes samazināšanās, lai tik dabūtu pēc iespējas vairāk studentu. Pašlaik ir tā – katra universitāte mēģina izcīnīt pēc iespējas vairāk studentus, lai saņemtu pēc iespējas lielāku finansējumu gan no valsts, gan arī studentiem. Tas noved pie katastrofālas prasību samazināšanas un nepārdomātu studiju kursu atvēršanas. Šāda prakse ir jāizbeidz un valstij ir reāli jānosaka, kādas profesijas mums ir nepieciešamas. Būšu atklāts, mums pašlaik nevajag tik daudz ekonomistus, vadības zinātņu absolventus un dažādu citu nozaru speciālistus.
Jāpārstrādā finansēšanas sistēma – jāpiešķir finansējums saskaņā ar šīm prioritātēm un jādomā ilgtermiņā.
6) Studentiem ir jādod iespēja iegūt izdevīgu studentu kredītu, ko valsts galvo un kas jāsāk atmaksāt tikai pie noteikta algas apmēra.
Andris Teikmanis pieminēja savā runā 2009.gada 21.oktobrī, ka Latvija ir apņēmusies ieviest bezmaksas augstāko izglītību. Vērojot notikumus valstī, izskatās, ka budžeta vietas tiks samazinātas, tad nozīmē, ka valsts nepildīs savu apsolījumu. Domāju, ka šāda veida kredīts varētu dot iespēju studentiem iegūt augstāko izglītību bez galvassāpēm. Šāda veida kredīta sistēma jau veiksmīgi darbojas vairākās Eiropas valstīs.
Bieži vien, lai studenti spētu finansēt mācības un dzīvošanu, viņiem nākas apvienot mācības ar darbu, kas nereti ir nesaistīts ar studiju virzienu. Tas neļauj studentam pilnvērtīgi veltīt laiku nepieciešamo akadēmisko un profesionālo zināšanu apgūšanai.
7) Universitātēm jāpaaugstina akadēmiskās prasības attiecībā uz studentiem.
Pirmkārt, lai studiju sākumā nebūtu jākavējas pie primitīvām lietām un jāpavada ļoti ilgs laiks, pie dažādu studentu zināšanu līmeņa izlīdzināšanas, pirms pirmā kursa sākuma studentiem patstāvīgi ir jāapgūst iepriekš izdalīti mācību materiāli.
Otrkārt, ir jāveicina akadēmiskais godīgums. Nav pieļaujama špikošana kontroldarbos un eksāmenos (gan no citiem studentiem, gan grāmatām un špikeriem). Kā arī nav pieļaujama svešu autoru darbu tieša kopēšana un svešu domu izmantošana bez atsaucēm darbos, ko students nodod, kā savējos. Lai cīnītos ar pēdējo, ir iespējams izmantot programmatūras, kas pārbauda darba saturu un identificē tekstu un konstatē plaģiātismu, ja tāds ir. Kā arī, lai kopumā veicinātu akadēmisko godīgumu, ir nepieciešamas daudz stingrākas prasības attiecībā uz akadēmiskā godīguma principu pārkāpšanu (kas var būt atstādināšana no konkrētā studiju priekšmeta uz laiku, atstādināšana no mācībām konkrētajā izglītības iestādē kopumā uz ilgāku laika posmu līdz pat 2-3 gadiem, vai pat izslēgšana no šīs izglītības iestādes).
Treškārt, ir kopumā jāpaaugstina prasības un standarti attiecībā uz studentu zināšanu pārbaudēm (kas galvenokārt attiecas uz dažādiem praktiskajiem darbiem, projektiem, kā arī bakalaura un maģistru darbiem).
8) Jāreformē izglītību iestādes.
Lai gan katrai universitātei ir spēcīgās puses un katrai no tām ir ambīcijas, Latvija ir pārāk maza valsts, lai būtu tik daudz augstākās izglītības iestāžu un līdzīgu vai pat vienādu izglītību programmu. Līdz ar to ir nepieciešams apvienot izglītības iestādes un studiju programmas, kā arī administratīvos resursus, padarot izglītības sistēmu efektīvāku. Piemēram, pašlaik attiecība starp administratīvo un akadēmisko resursu ir 2 pret 1 (Roberts Ķīlis, prezentācija publiskajā diskusijā 21.10.2009). Tas nozīmē, ka 66% universitātēs strādā cilvēki, kas nav tieši saistīti ar studentu izglītošanu.
Nav vajadzīgas 10 dažādas izglītības iestādes, kas piedāvā programmu “Ekonomika un biznesa vadība”. Šādu izglītības iestāžu vai programmu apvienošana ļaus samazināt administratīvos resursus, kā arī pats galvenais ļaus apvienot vienuviet labākos un spējīgākos pasniedzējus, krasi uzlabojot izglītības kvalitāti šajā novirzienā.
9) Jāveic revīzija pasniedzēju vidū.
Jāizvērtē vai esošajiem pasniedzējiem ir pietiekama un atbilstoša pieredze / izglītība, lai pasniegtu studentiem konkrēto priekšmetu. Kā arī ir jābūt obligātai prasībai, ka mācībspēks seko līdzi nozares izmaiņām, tendencēm, kā arī jaunākajām mācību metodēm.
Pirmkārt, daļa pasniedzēju katru gadu atreferē vienu un to pašu, kas pašreizējā tehnoloģiskās attīstības laikmetā ir divtik vienkārši, katru gadu verot vaļā vienu un to pašu PowerPoint prezentāciju. Mūsdienās ir daudz nozaru, kas ļoti strauji attīstās, un pasniedzējiem aktīvi jāseko līdzi šīm attīstības tendencēm, lai viņš spētu studentam sniegt mūsdienu situācijai aktuālas un atbilstošas zināšanas. Ir nepieciešams motivēt pasniedzējus pētīt nozari un veidot kvalitatīvas publikācijas par nozarei aktuālām tēmām un inovācijām.
Otrkārt, augstākās izglītības iestādēs nav nepieciešami pasniedzēji, kas savas zināšanas ir ieguvuši vienkārši izlasot kādu gudru grāmatu. Arī students pats to var izdarīt. Taču pašlaik bieži vien tā ir realitāte. Augstākajā izglītības sistēmā ir nepieciešami pasniedzēji, kas paši reāli ir strādājuši vai pētījuši nozari un kas ar studentu var dalīties gan akadēmiskajās, gan praktiskajās zināšanās. Ideālajā variantā lielākai daļai no pasniedzējiem ir jāstrādā pusslodzē, bet otra pusslodze ir jāpavada reāli strādājot nozarē.
10) Jāveido attālinātās mācību programmas.
Attālinātās mācības ir pedagoģijas un jauno tehnoloģiju apvienojums, kas ļauj mācīt studentiem, kas nav fiziski mācību telpā. Tas mūsdienu aizņemtajā laikmetā varētu būt labs instruments, lai piesaistītu vairāk studentus mācībām, jo viņi varēs patstāvīgi apgūt mācību vielu caur internetu atrodoties jebkurā Latvijas vai pasaules malā. Lai nodrošinātu to, ka studenti patiešām ir apguvuši vielu, var veidot klātienes eksāmenus.
Šāda veida apmācības kļūst arvien populārākas visā pasaulē un domāju, ka šādā veidā mēs varētu piesaistīt vairāk ārvalstu studentu.
Reformas, kas ir jāveic skolu līmenī:
1) Visās skolās sākot no 3. klases angļu valodai jābūt obligātai.
Visiem skolēniem sākot ar 3.klasi ir obligāti jāsāk apgūt angļu valoda skolas programmas ietvaros. Labas angļu valodas prasmes ir nepieciešamas, lai varētu reformēt augstākās izglītības sistēmu un ieviest studijas angļu valodā.
2) Jāveicina skolēnu vispārējā attīstība.
Pašlaik skolas līmeņa izglītības sistēma diezgan augstā līmenī attīsta bērnus akadēmiskajā ziņā, bet pārāk maz uzmanības tiek pievērsts skolēna vispārējai attīstībai. Daudzas skolas piedāvā dažādus ārpusskolas pulciņus un nodarbības, taču dalība tajos ir brīvprātīga. Līdz ar to skolēni bieži vien izvēlas savu brīvo laiku pavadīt pie datora ar draugiem vai arī kā citādi, bet ne sevi pilnveidojot. Tādēļ Latvija par piemēru varētu ņemt IBO (International Baccalaureate Organization) izstrādāto CAS (angļu val. – Creativity, action & service). Latviski tas būtu kreativitāte, aktivitāte un darbs sabiedrības labā.
Kreativitāte var tikt plaši interpretēta un tā iekļauj dažādas mākslinieciskās aktivitātes, kā arī visas radošās prasmes, ko skolēns demonstrē dažādos projektos.
Aktivitātes ietver ne tikai dalību individuālos un komandu sportos, bet arī piedalīšanos ekspedīcijās, kā arī vietējos un starptautiskā mēroga projektos.
Darbs sabiedrības labā – tas var iekļaut, piemēram, palīdzēšanu bērniem vai citiem cilvēkiem ar speciālām vajadzībām, kā arī brīvprātīgu darbu slimnīcās, pansionātos un citās aprūpes iestādēs u.c.
IB programmā no vidusskolēniem tiek prasīts pavadīt kā minimums 3 stundas nedēļā šajās aktivitātēs (vismaz viena stunda katrai aktivitātei). Ieviešot šādu programmu Latvijas sistēmā, jaunāku klašu skolēniem šīs prasības var tikt pielāgotas.
3) Jādod spēcīgāki pamati biznesā jau skolā.
Lai gan vidusskolas programmā tiek pasniegti biznesa ekonomiskie pamati, kopumā skolēniem absolvējot vidusskolu ir visai vājas zināšanas par ekonomikas pamatnorisēm, naudas vērtību, kā arī uzņēmējdarbību un tās principiem. Tā rezultātā Latvija izceļas ar īpaši zemu uzņēmēju īpatsvaru attiecībā pret iedzīvotāju skaitu. Kā arī sabiedrībā veidojas ļoti populārās tendence, visur sagaidīt valsts atbalstu, nesaprotot to, kur rodas tās finansiālie līdzekļi un ka tie ir ierobežoti.
