Dzirkstele.lv
Par situāciju Ukrainā un Kijevā 24. februārī stāsta pētnieciskā un faktu pārbaudes žurnāliste Aļona Romaņuka.
“Situācija ir pietiekami satraucoši. Mums ir mobilizācija… Personīgi, protams, arī ir satraukums. Kopā ar brīvprātīgajiem analizējam ziņas, jo ļoti daudz ir arī informatīvu uzbrukumu, neskaitot reālos kaujas triecienuzbrukumus, kas notiek visas Ukrainas teritorijā.
[..] Mums – ukraiņiem, Ukrainas valdībai, tautai – ir ļoti svarīgi, lai ASV, lai Eiropas Savienības valstis iespējami ātri vienotos par sankcijām pret Krieviju. Piemēram, lai Krievija tiktu atslēgta no tā sauktās “Swift” programmas… Mēs esam priecīgi par jebkuru palīdzību, un arī morālais atbalsts mums ir ļoti svarīgs! Bet, protams, viss šobrīd ir sarežģīti, ļoti sarežģīti…” saka A.Romaņuka.
Uz jautājumu, vai viņa ir apsvērusi domu par aizbraukšanu no valsts, par došanos bēgļu gaitās, Aļona ar pārliecību un pat tādu kā sašutumu atbild: “Nu nekur nedosimies! Mēs nekur nebēgsim! Un uz kurieni lai mēs dotos? Šobrīd uzlidojumi un bombardēšana ir visā valsts teritorijā un nav nevienas drošas vietas, kur justies pilnībā mierīgi. Vienīgā mūsu cerība ir mūsu bruņotie spēki, armija, kas agresoram izrāda tiešām atzīstamu pretsparu. Tas, ko mēs varam darīt, ir atbalstīt savu armiju!”
Runājot par to, kam no jau izskanējušās informācijas par dažādiem kauju notikumiem, tajā skaitā par notriektajām lidmašīnām, sabombardētajiem lidlaukiem, varam ticēt, Aļona sāk uzskaitīt viņas žurnālistu grupas jau pārbaudītos faktus: “Uzbrucēji ir ieņēmuši dažādus Ukrainas objektus… Ļoti smagas cīņas bija par salu Zmejinij, kas ir stratēģiskais objekts. Tāpat bija sprādzieni Kijevā, sprādzieni Harkovā, Ivanofrankovskā, kur pilnībā sabombardēja lidostu, tāpat visur notiek triecienuzbrukumi kara noliktavām. Arī Kijevā nogranduši vairāki sprādzieni… Precīzi nevaru šobrīd pateikt, bet ir ziņas, ka tika aizķerta dzīvojamā māja (draugi dalījās ar foto un video). Zinu, ka kaut kas deg Ribaļskaja tilta rajonā. Pagaidām nav informācijas par to, tieši kam trāpīts. Bet nu ir bijis arī sprādziens lielākajā pilsētas guļamrajonā, tāpat arī citos rajonos. Bombardē, mūsēji dodas pretuzbrukumā teritorijās pie Baltkrievijas robežas. Smagas kaujas norisinājās arī par Kahovskajas termoelektrostaciju. Pēc šī brīža informācijas… tā vairs nav ukraiņu rokās. Vairākās citās vietās norisinās smagas cīņas, tiek evakuēti iedzīvotāji un ir zaudējumi kā mūsu, tā arī krievu pusē. Zinām, ka sadedzināti četri krievu tanki, tāpat notriektas septiņas lidmašīnas, šķiet, arī trīs helikopteri. Tikko (24.februārī pulksten 15.00) pienākusi arī informācija, ka netālu no Kijevas ir notriekta ukraiņu kara lidmašīna un arī tur ir upuri. Viss attīstās ļoti strauji… Krievi ir iegājuši Luhanskas, Čerņigovskas, Suskojas, Odesas un citos rajonos, kur joprojām norisinās sīvas cīņas…”
Atgādinot, ka 2014. un arī vēlākajos gados lielākās neģēlības, zvērības okupētajās Ukrainas teritorijās pastrādāja Vāgnera armijas un arī čečenu kaujinieki, Aļona uzsver, kas šāda informācija vēl nav saņemta: “Šobrīd šādas informācijas nav. Tas, ko mēs skaidri zinām un tikpat skaidri saprotam, – mums uzbrūk Krievija. Vai tie ir arī “vāgnerieši” vai nav – tam šajā gadījumā nav nozīmes. Mūsējie, cik zinu, ir sagūstījuši divus cīnītājus, kas noteikti nav krievi. Visticamāk, tiešām vai nu čečeni, vai katrā gadījumā austrumnieciskas ārienes un ļoti jauni puiši…. Labākajā gadījumā – 20 gadus veci.”
Atvadoties Aļona vēl un vēlreiz uzsver: ”Mēs Ukrainu nepametīsim, Ukrainu neatdosim! Un tas, kas mums ir vajadzīgs, kā jau minēju, – tās ir sankcijas, morāls atbalsts, vienotība jautājumā par to, ka tiek nosodīta Krievijas agresija, nosodīts karš. Der arī finansiāla palīdzība, palīdzība ar bruņojumu. Īsāk sakot, šajā situācijā mums noder jebkāda palīdzība! Bēgt mēs negatavojamies! Protams, ka civiliedzīvotāji cenšas aizbraukt tālāk no kara zonām, bet tās ir visur… Bet mēs tik un tā – Ukrainu neatdosim! Tas ir jautājums par cilvēku dzīvībām un to, ar cik lielu karaspēku ir atnācis Putins – cik daudz cilvēku viņš gatavs ziedot… Mūsu armija, mūsu puiši nepadosies. Mēs šobrīd palīdzam armijai, pārskaitām līdzekļus, pierakstās cilvēki, kas gatavi iesaistīties teritoriālajā aizsardzībā, tāpat ir cilvēki, kas nodod asinis, jo jau šobrīd ir ievainotie, un tādu būs vairāk… Bet jūs rakstiet par to, kas notiek, jo Krievijas propaganda neguļ. Ja paskatās viņu medijus, tad situāciju atspoguļo pilnībā pretēji. Respektīvi, pretēji tam, ko zinām un redzam mēs. Un mēs redzam, ka tieši Putins-Lukašenko ir uzbrucis Ukrainai – suverēnai, demokrātiskai valstij, viņa armija šobrīd mums uzbrūk, sagrābj mūsu teritoriju! Un tas ir jāzina, jāsaprot visai starptautiskajai sabiedrībai!”
