Lielākas negācijas nāk no sabiedrības, nevis no šova
Šovam “Latvijas princese 2009” bija pieteikušās 1472 meitenes, un pēc vairākām atlases kārtām tika izraudzītas divdesmit meitenes. Šovā par princeses titulu cīnās arī mūsu novada Sinoles iedzīvotāja Zanda Jundze.
Tagad gan viņas mājvieta ir Rīga. Zandai, kā arī pārējām šova dalībniecēm, ir jātiek galā ar dažādiem pārbaudījumiem – jādejo valsis, jāveic darbi lauku sētā, jāpārzina galda etiķetes smalkumi, jālasa lekcija, kā arī jāveic citi uzdevumi.
Meiteņu prasmes vērtē ne tikai šova vadītājs Valdis Škutāns, bet arī visdažādāko jomu speciālisti un eksperti, piemēram, aktieri Rēzija Kalniņa un Intars Rešetins, “Latvijas Princese 2008” uzvarētāja Katrīna Puriņa, fitnesa treneris Kaspars Ozoliņš un citi.
Zanda “Dzirkstelei” saka, ka šovam jānoslēdzas gada nogalē, un skatītāju balsojums izšķirs, kura kļūs par Latvijas princesi.
– Kā nolēmi piedalīties šovā?
– Pirmajam šovam par Latvijas princesi es īpaši līdzi nesekoju. Šovasar man arī bija diezgan daudz brīva laika un es pārsvarā dzīvoju Sinolē palīdzēju vecākiem, redzot televīzijas reklāmā aicinājumu piedalīties šovā “Latvijas princese”, nolēmu piedalīties.
– Kā norisinājās atlase šovam?
– Bija jāstāsta par sevi, jāatbild uz dažādiem jautājumiem un jāpārliecina žūrija, ka esi cienīga sacensties par princese kroni. Es biju un esmu tāda, kāda es esmu. Atlasē bija diezgan liels uztraukums, man likās, ka sarunāju muļķības. Bija dažādas sajūtas. Māca bailes – ja tikšu, tātad man būs jāpiedalās, bet, – ja ne, tad neesmu bijusi pietiekami laba. Mirklī, kad paziņoja, ka esmu to 20 dalībnieču vidū, kuras piedalīsies, biju veikalā tikko nopirkusi jaunus svārkus, un man bija smaids pār visu seju. Pirmo stundu sēdēju un nesapratu, kas notiks tālāk. Bet naktī pēc šā paziņojuma varēju gulēt mierīgi.
– Ko teica ģimenes locekļi, radi un draugi, kad uzzināja, ka tu cīnīsies par princese kroni?
– Visi priecājās un mudināja, ka vajag pamēģināt. Galvenais teica, lai turos, jo viņi zināja, ka tam visam līdz nāk daudz negāciju. Savējie saprata, ka man šīs izaicinājums der un atbalstīja.
– Vai viegli ir atrasties kameru priekšā?
– No sākuma bija mulsums, pēc tam jau pieradu. Reizēm bija tā, ka likās – esmu pateikusi kaut ko, tādu, ko varbūt vajadzēja citādi, bet tā jau dzīvē vienmēr arī notiek. Otrreiz man vairs šādu izaicinājumu nevajadzēs. Man pietiek ar vienu reizi.
– Pēc dabas neesi “mājās sēdētāja”?
– Nē, man patīk būt mājās. Patīk būt kopā ar saviem tuvajiem cilvēkiem, bet es mēdzu diezgan bieži iziet no mājas. Tik lielā televīzijas šovā piedalījos pirmo reizi, bet pirms tam esmu filmējusies dažās reklāmās. Man tas patīk, bet, protams, tas atkarīgs no garastāvokļa un no tā, kam tu to dari.
– Vai, tavuprāt, šis šovs nav nežēlīgs?
– Es varu pateikt tikai vienu – šova laikā ar meitenēm viss ir kārtībā. Vienkārši lielākās negācijas pēc redzētā televīzijā nāk no cilvēkiem un viņu viedokļiem par mums. Cilvēks dara tā, kā viņš dara. Neviens nav definējis, kādai ir jābūt Latvijas princesei. Cilvēki spriež par mums pēc trīs mūsu pateiktiem vārdiem raidījumā. Daļa sabiedrības saka, ka meitenes ir sevi pagrūdušas šausmīgam pazemojumam. Patiesībā – šovā mūs neviens nepazemo. Tas ir ļoti jauki pavadīts laiks, bet tās negācijas, kas nāk no sabiedrības, ir negatīvākā šā šova sastāvdaļa. Droši vien jau ir arī tā, ka kāda meitene šovā vairāk cīnās, cita ir atklātāka, cita vairāk izliekas, bet kopumā, manuprāt, mēs esam diezgan draudzīgas.
(Vairāk lasiet 14.novembra “Dzirkstelē”)
