Šajā mācību gadā Izglītības pārvaldē izglītības iestāžu projektus veidot, analizēt, kā arī ieteikt palīdzēs projektu konsultante, kuras funkcijas pilda Anita Birzniece.
Šajā mācību gadā Izglītības pārvaldē izglītības iestāžu projektus veidot, analizēt, kā arī ieteikt palīdzēs projektu konsultante, kuras funkcijas pilda Anita Birzniece.
“Konsultēšu ikvienu projektu, ko veido bērnudārzi, skolas un institūcijas, kas strādā ar bērniem un jauniešiem, nodarbojas ar izglītošanu un viņu attīstību. Pati veidošu projektus Izglītības pārvaldei. Tie, kas projektē pirmo reizi, vēlas, lai viņiem izskaidrotu, kā projekts ir jāformulē, kā jāizpauž ideja rakstveidā,” skaidro Gulbenes rajona Izglītības pārvaldes izglītības metodiķe Anita Birzniece.
Viņa norāda, ka izglītības iestādēs ir dažādas izpratnes par vārdu “projekts”. Tas paredz finansējumu, pieredzes apmaiņu, seminārus, kursus, eksperimentālas programmas. “Daudzas skolas un izglītības iestādes uzskata, ka projekts ir vērtīgs tikai tad, ja no atvēlētā finansējuma var iegādāties jaunus krēslus un aparatūru. Tomēr jāatgādina, ka projekti galvenokārt piedāvā audzinojošu, izglītojošu, attīstošu virzienu,” norāda A. Birzniece.
Turklāt nopietna attieksme pret projektiem ir tikai dažām Gulbenes rajona skolām. “Rankas pamatskola ir iekļāvusies lielā un vērtīgā Eiropas Savienības “Socrate” programmas “Labākas skolas veidošanas” projektā. Tas paredz pieredzes apmaiņu ar Beļgijas un Anglijas skolām. Savukārt Gulbenes ģimnāzija cer veiksmīgi turpināt Karalienes Juliānas fonda finansēto projektu, kura ievaros audzēkņi veido televīzijas raidījumu “Tu un es haosā”,” skaidro projektu konsultante.
Projekti izglītības iestādēm piedāvā daudzas iespējas. “Jebkurš kārtīgs projekts ir sistemātisks un ilgstošs darbs. Jebkura laba ideja nepiepildās uzreiz. Daudzas institūcijas sāk pievērsties lauku reģioniem, līdz ar to priekšroku dod lauku rajonu skolu projektiem. Ir jāpaspēj “ielēkt šajā vagonā,” domā Anita Birzniece.
Viņa uzskata, ka vērtīgai projektu realizācijai nepieciešama skolu sadarbība. “Ja skolām ir vienāda problēma, ko tās vēlas atrisināt ar projekta palīdzību, tad tām ir jāsadarbojas. Ja viens fonds saņem vairākus Gulbenes rajona skolu projektus, kas lūdz vienu, rodas pārliecība, ka katrs rauj uz savu pusi. Un tad var gadīties, ka pēc trīs līdz pieciem gadiem neviena skola nesaņems projektu finansējumus. Turklāt iesaistīšanās projektā paredz obligātu tālākattīstību. Ja līdzekļu devējiem nav iespējams parādīt iepriekšējo projektu ieguvumu, prasības un lūgumi tiks noraidīti,” uzsver A. Birzniece.
Katra projekta pamatā ir jābūt idejai. To var izstrādāt jebukrš – skolēns, pedagogs vai izglītības iestādes vadība.
