Gulbeniete Irēna Jakovļeva tic, ka labais pievelk labo, un dzīvo pēc principa — dots devējam atdodas

Ciemojoties Gulbenietes Irēnas Jakovļevas dārzā, “Dzirkstele” pārliecinājās, ka te labestība, viesmīlība un sirsnība saplūst kopā ar peoniju smaržu un atmiņām. Tas ir Irēnas stāsts par mīlestību, cieņu un vēlmi saglabāt to, kas viņai ir svarīgs.

Kolekciju iespējams paplašinās

Ieejot Irēnas dārzā, pārsteidz peoniju daudzveidība. Dažas šķirnes jau pārzied, arī lietainās dienas darījušas savus – ziedi gulst zemē, bet citas peoniju šķirnes tikai tagad ver savus pumpurus. Irēna skaidro, ka tad, kad ieskatās tuvāk, var pamanīt šķirņu atšķirību, un tā reizēm slēpjas pavisam niecīgās niansēs – krāsu tonī, dažām šķirnēm ziedlapas smalkas, citām plati atvērtas. Katrs peoniju krūms, katrs zieds šķiet kā uzgleznots.

“Peonijas šogad diemžēl ir izgāzušās. Nevienu gadu man tā nav bijis. Pie vainas lietus. Peonijas šogad arī slimo. Pūst, jo visur ūdens. Stāds paliek brūns un izveļas. Sakne ir sapuvusi. Dārzam ir 15 gadu. Un te ir ūdensžurkas, kuras apēd visas saknes, bet peoniju saknes neēd. Ir peonijas, kuras esmu pirkusi, tad mēdzu arī mainīties, un ir puķes, kuras pati audzēju no spraudeņiem. Stādi ir dārgi, un pensija jau nevelk,” stāsta Irēna.

Pašlaik viņai ir 45 dažādas peoniju šķirnes un 72 peoniju krūmi. Irēna apsver iespēju savu kolekciju vēl paplašināt, jo dārzā ir pietiekami daudz vietas. Viņai jau ir dzeltenā šķirne ‘Bartzella’, taču gribētos vēl kādu dzelteno peoniju. Irēna novērojusi, ka peonijām nepatīk māls. Ja augsnē ir daudz māla, noteikti jāpievieno smilts, bet ideāli ir māls, kas sajaukts ar smiltīm.