Šovasar Austrijā pie Volfganga ezera Alpu kalnu pakājē notika vispasaules gaidu un skautu nometne, kas ilga trīs nedēļas.
Šovasar Austrijā pie Volfganga ezera Alpu kalnu pakājē notika vispasaules gaidu un skautu nometne, kas ilga trīs nedēļas. Nometnes tēma bija “Bērni un jaunieši diskutē”.
Vispasaules skautu un gaidu nometnē Latvijas delegācijā bija arī Gulbenes 97. gaidu vienības vadītāja, skolotāja Inta Vilka, kas saņēmusi arī Eiropā atzītu sertifikātu, jo ir piedalījusies arī Madonas rajona Gulbēres muižā rīkoto “Āboliņzemes” kursu noslēguma posmā. Gulbēres muiža ir uzdāvināta Latvijas Skautu un gaidu centrālajai organizācijai. Kursus akreditējusi Pasaules gaidu un skautu centrālā organizācija.
“Piedalīšanās vispasaules skautu un gaidu nometnē Austrijā man bija vienreizēja iespēja. Tur gūtie iespaidi atmiņā paliks visu mūžu. Atgriezusies mājās no nometnes, vēl ilgi ar acīm meklēju Alpu kalnu virsotnes, bet brīžos, kad kļūst skumji, raugos man dāvinātajā sienas segā, kur attēlots skats uz Alpiem un neliels kalnu namiņš, kādā dzīvoju nometnes laikā,” stāsta Inta Vilka.
Diena sākas ar pārtikas sadali
Nometnes dalībnieki pārtiku saņēma par brīvu, tikai katras dienas rīts sākās ar noteiktu rituālu – ceļu uz pārtikas sadales telti, lai saņemtu dienai nepieciešamo produktu daudzumu. I.Vilka stāsta, ka produktu izvēle bijusi plaša, atbilstoša visu tautību cilvēku gaumei. Ēdienreižu starplaikā ikviens varējis papildus iegādāties augļus un dārzeņus. “Katram nometnes dalībniekam bija uzticēts konkrēts pienākums, piemēram, ugunskura kurināšana, trauku mazgāšana, malkas piegāde un citi, tādējādi mūs katru novērtēja,” stāsta I.Vilka.
Fantastiska kopības sajūta
“Nometnē valdīja jautrība, skanēja smiekli, dziesmas un dažāda mūzika, jo vienuviet bija pulcējušies dažādu tautību cilvēki no dažādām pasaules malām. Visus mūs vienoja daudzkrāsainās formas un nometnes kaklauts. Tā bija fantastiska kopības sajūta un dzīve, kas pakārtota dabas likumiem. Dalībnieki varēja izpausties diskusijās par dažādām tēmām, iesaistīties spēlēs, darboties meistardarbnīcās, attīstot prāta spējas un izdomu. Piemēram, tiem, kas darbojās mākslas un kultūras grupā, bija jāapglezno veca automašīna. Katras valsts pārstāvjiem vajadzēja sevi reprezentēt, piemēram, cienājot ar nacionālo ēdienu, demonstrējot tautas tērpu, skandējot dziesmas un dejojot dejas,” stāsta I.Vilka. Latvijas skauti un gaidas par prezentāciju ieguvuši trīs medaļas, kā arī lielu torti ar degošām svecēm.
Iepazīstas ar balona starpniecību
Lai nometnes dalībnieki labāk viens otru iepazītu, viņiem vajadzējis izvēlēties un saplēst balonu, bet tajā ievietotajā zīmītē izlasīt dalībnieka vārdu un turpmākajās dienās sameklēt zīmītē minēto personu. Balons ar Intas vārdu nonācis kāda nēģera rokās, kas viņu sameklējis pēc divām dienām. “Saņēmu uzaicinājumu vakariņās pie viņa grupas. Savukārt manā balonā bija ievietota zīmīte ar kāda francūža vārdu. Viņu izdevās sastapt tikai pēc četrām dienām,” atceras I.Vilka.
Pa nakti “nozog” kalnus
Tā izsaukušies nometnes dalībnieki, no rīta atverot teltis un ieraugot miglā un mākoņos slēptās Alpu kalnu virsotnes. “Dabā valdīja miers, ko īpaši izjutām tāpēc, ka pirmajā naktī, ko pavadījām nometnē, mūs pārsteidza negaiss un viesuļvētra. Pērkona grandi bija tik spēcīgi, ka šķita – brūk kalni. Vējš raustīja teltis, un tā vien šķita, ka satvers tās un iemetīs Alpu kalnos,” izjūtas pauž I.Vilka. Viņa vārdos uzbur kalnu ainavas un stāsta, kā pārvarēta kalnu pāreja, īpaši tanīs vietās, kas atgādinājušas zirga muguru. “Biju pārsteigta par austriešu meistarību, vadot automašīnas pa šaurajiem un līkumotajiem ceļiem. Tie iztālēm atgādina čūsku, kas, guļot uz dziļas aizas malas, izlocījusies ap klinšu bluķiem. Radās izdevība vakarā pasēdēt arī augstu kalnos ierīkotā kafejnīcā.
Jautāju: “Vai to kāds vispār apmeklē?” Izrādījās, ka šādas kafejnīcas ir iecienītas. Cilvēki te visu vakaru nosēž pie vīna glāzes, runā par dzīvi, tīksminoties par pasakaino dabas ainavu.
Kalnu pļavās vakaros ganās govis. Pa dienu tās uzturas koku paēnā un mežā. Kalnos ierīko arī nelielus lūgšanu namiņus, ko apmeklē vietējie iedzīvotāji.
Dienas kopā ar draugiem
“Visskaistākās bija nometnes trīs pēdējās dienas, kuras pavadījām kopā ar skautiem no Austrijas. Vērojām saullēktu un rietu. Devāmies sēņot. Izrādījās, ka šī patīkamā nodarbe, tur nebūt nav tik viegla kā pie mums. Arī sēnes ir daļēji līdzīgas Latvijas mežos augošajām, tikai garšo citādāk,” stāsta Inta. Visi grupas biedri bilduši, ka nometnē pavadītais laiks bijis interesants, bagāts ar diskusijām, praktiskām iemaņām, fantastisku Austrijas dabu un jaukiem cilvēkiem.
Fakti
Vispasaules skautu un gaidu nometnes platība ir 19 hektāri.
Nometnes organizēšanā piedalījās 600 cilvēku un tas prasīja trīs gadu darbu.
Nometnes dalībnieku vecums – no 10 līdz 20 gadiem skautiem un gaidām. Vadītāju vecums – ierobežots.
Latviju pārstāvēja 32 jaunieši, trīs vadītājas un virsvadītājs.
Vispasaules skautu un gaidu nometni organizē ik pēc desmit gadiem.
Fakti
Austrijas teritorija ir 83 858 kvadrātkilometri.
Iedzīvotāju skaits ir aptuveni astoņi miljoni.
Apmēram 98 procentiem Austrijas iedzīvotāju dzimtā ir vācu valoda.
Reliģiskā pārliecība – 78 procenti Romas katoļu.
Austrija ir federatīva valsts, ko veido deviņas pavalstis: Burgenlande, Karintija, Lejasaustrija, Augšaustrija, Zalcburga, Štīrija, Tirole, Forarlberga un Vīne.
