Stāmerienas SIA ”ZDZ” darbinieki bija izbraukuši uz Vāciju, lai mācītos, kādas tur ir prasības bruģa likšanā. Tagad viņi ir atbraukuši mājās un sapratuši, ka var strādāt ārzemēs.
To arī darīs! Šos cilvēkus saucu par savējiem, tāpat kā viesu mājā “Sonāte” strādājošos, kaut vairs neesmu šo uzņēmumu vadītājs. Uzņēmumus vada mana dzīvesbiedre. Es pieļauju, ka var pienākt brīdis, kad šeit šie cilvēki vairs nestrādās, visi būs aizbraukuši.
Var pienākt brīdis, kad gan novadā, gan Latvijā neviens vairs negribēs būt uzņēmējs, jo kurš gan vēlas, ka viņu moka. Ja politikā nekas nemainīsies, tad uzņēmēji vienkārši vairs to nevarēs “pavilkt”…
Es gribētu, lai Latvijā būtu tāda pati ekonomika kā Polijā, kur palīdz uzņēmējiem. Tur liela vai maza uzņēmuma uzdevums ir nodrošināt pašiem sevi. Pie mums… uzņēmēji ir tie, kuriem jāpabaro sevi, savi darbinieki un visi pārējie. Nodokļi ir nežēlīgi.
Tāpēc es kritizēju un kritizēšu lielās algas novada domē. Ir vajadzīgs reāli izdarīts darbs, nevis amatu atalgošana tāpēc, ka ir atsēdētas darba stundas! Kā ir palīdzēts vietējiem uzņēmējiem, kas ir izdarīts šajā ziņā? Vai tie, kas strādā novada domē, domā par tautu vai par savu algu? Ja primārā ir alga, tad tādi cilvēki nedrīkstētu strādāt pašvaldībā, tad ir jāiet projām no domes un jāveido savs uzņēmums!
Valsti vai pašvaldību cilvēkiem jātiecas vadīt ne jau tāpēc, lai iegūtu sev labumu. Mērķis taču ir izdarīt kaut ko sabiedrības labā! Mēs taču gribam dzīvot un strādāt brīvā Latvijā. Taču šodien šeit es jūtos apspiests. Domāju, ka ļoti daudzi jūtas tāpat. Tas ir tāpēc, ka politiķi stāv tālu no tautas.
Pie viesu nama “Sonāte” stāv izlikts Latvijas valsts karogs. Vai ilgi vēl stāvēs?