Gulbenes novada vidusskolā sāk mācīt arī franču valodu

Ir plānots, ka pēc trīs gadiem Latvijas skolās būs jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, tās vietā piedāvājot apgūt kādu no Eiropas Savienības valodām. Šobrīd krievu valoda kā otrā svešvaloda Gulbenes novada skolās ir populārākā izvēle.

Piemēram, Lejasciema pamatskolā kā otro svešvalodu piedāvā mācīties tikai krievu valodu. “Mums nav šobrīd citu iespēju. Mēs esam par to runājuši vecāku kopsapulcē augusta nogalē un tad informējām vecākus, ka šajā brīdī nav iespējas, nav skolotāju, un nebija nekādu tādu jautājumu vai diskusiju par to,” “Dzirkstelei” saka Lejasciema pamatskolas direktore Ineta Maltavniece.

Par to, ka pēc dažiem gadiem skolās būs jāatsakās no krievu valodas kā otrās svešvalodas, I.Maltavniece saka: “Domāju, ka līdz tam laikam tas sakārtosies. Ministrijai jau ir plāns, kā viņi to var realizēt, un tam ir vēl pāris gadi laika. Un pa šo laiku būs arī jāizdomā, kā to var darīt. Dzirdēju no ministrijas pārstāvjiem, ka varbūt būs skolotājs, kas brauc pa vairākām skolām un māca šo te otro svešvalodu, jo stundu skaits otrajai svešvalodai ir samērā mazs. Mazāks nekā pirmajai svešvalodai, kas ir angļu valoda. Vienā skolā, kur nav paralēlklašu, faktiski nav iespējams šādam otrās svešvalodas skolotājam nodrošināt slodzi. Ja viņš vēl kaut ko māca, tad – jā. Tas būs izaicinājums, kas būs jārisina, taču šajā brīdī mums nav citu variantu,” saka I.Maltavniece.

Valodas izvēli nosaka vairāki faktori
Otrā svešvaloda ir jāizvēlas, uzsākot mācības 4.klasē. Gulbenes novada lielākajā skolā – Gulbenes novada vidusskolā – kā otro svešvalodu var izvēlēties ne tikai krievu vai vācu valodu, bet ar šo mācību gadu arī franču valodu. Tomēr interese par krievu valodu ir lielāka, un vecāku viedokļi atšķiras. Ir, kas priekšroku dod Eiropas valstu valodām, savukārt citi krievu valodai.

Aptaujātie vecāki, kuri kā otrajai svešvalodai devuši priekšroku krievu valodai, “Dzirkstelei” lūdz saglabāt viņu anonimitāti, uzsverot, ka, ņemot vērā situāciju šobrīd – Krievijas agresiju Ukrainā, kā teica viena mamma, viņus “var noēst bez sāls”.

Gulbenes novada vidusskolas direktores pienākumu izpildītāja Liena Silauniece “Dzirkstelei” stāsta, ka no 94 ceturtklasniekiem 22 izvēlējušies franču valodu, 20 vācu valodu un 52 krievu valodu. Kādu valodu izvēlēties, nosaka vairāki faktori: bērna vai vecāku vēlme, jo patīk, kā skan valoda, vēlme sazināties vai apciemot radus, kuri dzīvo ārvalstīs, bērns jau zina kādu no piedāvātajām valodām, ģimenē runā kādā no šīm valodām, vecāki zina kādu no šīm valodām un tā cer palīdzēt savam bērnam to apgūt un tā tālāk.

Būs lielāks stundu skaits
Gulbenes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Dace Kablukova “Dzirkstelei” skaidro – ārējie normatīvie regulējumi nosaka, ka pirmajai svešvalodai, kuru bērns uzsāk mācīties no 1.klases, ir jābūt vienai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām. Gulbenes novadā visās skolās šī valoda ir angļu valoda un līdzīgi ir arī citās Latvijas skolās. Vācu valodu kā pirmo svešvalodu mācās tikai piecās no visām Latvijas skolām, franču valodu – vienā.

“Otrā svešvaloda šobrīd drīkst būt jebkura cita valoda, tās apgūšanu skolēns uzsāk 4.klasē. Lielākoties visās mūsu novada skolās bērni kā otro svešvalodu apgūst krievu valodu. Izņēmums, protams, ir Gulbenes novada vidusskola, kurā skolēni var izvēlēties apgūt krievu, vācu vai franču valodu, un Rankas pamatskola, kurā skolēni kā otro svešvalodu apgūst krievu vai vācu valodu,” stāsta D.Kablukova.

Viņa uzsver, kad 2026./2027. mācību gadā stāsies spēkā noteikumi, ka arī otrajai svešvalodai ir jābūt kādai no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un skolēni to uzsāks apgūt no 5.klases, šīs otrās svešvalodas apguvei drīkstēs piešķirt lielāku mācību stundu skaitu, nekā tas ir šobrīd.

“Valsts līmenī tiek risināti jautājumi, kā nodrošināt papildu kvalifikācijas ieguvi skolotājiem, kuri to vēlēsies, kā arī tiek domāts par jaunu skolotāju sagatavošanu, kuri spēs mācīt vācu, franču vai spāņu valodu. Līdz 2030.gada vasarai tiek paredzēts apmācīt 350 līdz 400 otrās svešvalodas skolotājus, tāpat tiek domāts par viesskolotāju piesaisti,” stāsta D.Kablukova.

Gulbenes novada Izglītības pārvalde pagājušajā mācību gadā ir apzinājusi situāciju ar vācu vai franču valodas pedagogu pieejamību mūsu novadā un secinājusi, ka gandrīz katrā skolā jau strādā kāds speciālists ar tiesībām mācīt vienu vai otru valodu. “Tomēr skolu direktoru pienākums paliek rūpēties par šo skolotāju noslodzi, kā arī iedrošināt citus skolotājus mācīties, lai iegūtu papildu kvalifikāciju,” saka D.Kablukova.

Viņa arī uzsver, ka katrā ziņā skolēniem, kuri līdz 2025.gada 1.septembrim būs uzsākuši otrās svešvalodas apguvi, kas nav viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, piemēram, krievu valodu, skolas pienākums būs nodrošināt šīs valodas apguvi līdz 9.klases beigām.

Vecāki jautāja par franču valodas apguves iespējām
L.Silauniece norāda, ka līdz šim mācību gadam Gulbenes novada vidusskolā kā otrā svešvaloda tika piedāvāta krievu vai vācu valoda.

Gulbenes novada vidusskolas skolēnu vecāki, īpaši tie, kuri pārnāk uz dzīvi mūsu novadā, jautāja par franču valodas apguves iespējām, tāpēc no šī mācību gada otrās svešvalodas piedāvājumu skolā paplašināja. Proti, uzsākot mācības 4.klasē, kā otro svešvalodu var apgūt ne tikai vācu, krievu, bet tagad arī franču valodu.

“Domājam par valodas paplašinātu piedāvājumu, bet pagaidām konkrētāku atbildi nesniegsim,” saka L.Silauniece.

KO SAKA VECĀKI:

(Bērni mācās 3. un 6.klasē)
– Kā otro svešvalodu izvēlamies krievu valodu. Var jau brēkt un neļaut, bet šī valoda visur ir zināma. Aizbraucot uz Igauniju, Lietuvu, Poliju, Turciju, Ēģipti un citām valstīm, nu īsti angļu vai vācu valodā tur nerunā ne viesnīcās, ne tirgū, ne veikalos. Krievu valodā gan. Savukārt angļu valodu jau apgūst no 1.klases. Un arī darbu īsti neatrast, ja galīgi nezina krievu valodu, jo runāt par šīs valodas nepieciešamību ir viens, bet realitāte ir citādāka, un daudzi to zina, jo ir saskārušies ar to darbā.
(Bērns mācās 5.klasē)
– Mans bērns izvēlējās krievu valodu, jo uzskatu, ka šī valoda ir otra pieprasītākā valoda pasaulē, lai gan šī ir agresorvalsts valoda. Pirmā ir angļu valoda, otrā ir krievu valoda, un visas citas valodas arī, protams, ir vajadzīgas, bet šīs divas – angļu un krievu – ir ļoti vajadzīgas.
(Bērns mācās 3.klasē)
– Mums otra svešvaloda būs jāizvēlas nākamajā mācību gadā. Mana meita Annija vēlas mācīties franču valodu, jo tā viņai šķiet interesenta. Viņai ļoti patīk svešvalodas, pašmācības ceļā pati mācās japāņu valodu. Dosim priekšroku franču valodai, jo krievu valodu pēc pāris gadiem tāpat vairs skolās nemācīs. Jāmācās ir Eiropas valstu valodas, lai, kaut kur aizbraucot, bērns var brīvi komunicēt.
(Bērns mācās 3.klasē)
– Mana meita izvēlēsies mācīties otru svešvalodu – franču. Uz manu jautājumu, kāpēc tieši franču valoda, saņēmu atbildi, ka tā ir mīlestības valoda un ļoti skaisti, patīkami izklausās. Es uzskatu, ka valodu zināšana ir ļoti svarīga un paplašina cilvēka redzesloku. Apgūstot svešvalodas, ir iespējams iepazīties ar jauniem cilvēkiem, izprast citu tautu kultūru, un tās atver mums visu pasauli!
(Bērns mācās 3.klasē)
– Mūsu ģimene kā otro svešvalodu izvēlēsies franču valodu. Meita Samanta pati izrādi interesi mācīties šo valodu. Man šķiet svarīgi apgūt jaunas valodas. Krievu valodu neizvēlēsimies, jo meita jau prot gan runāt, gan lasīt krievu valodā. Svarīgi ir apgūt jaunas valodas un, protams, pilnveidot esošās.