Dzirkstele.lv
Gadījumā, kad nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS sistēmā nodokļa aprēķināšanā pieļauj kļūdu, bet vienotajā nodokļu kontā faktiski nomaksā pareizu nodokļa apmēru, VID tik un tā aprēķina nokavējuma naudu un ignorē faktu, ka nomaksātā summa ir lielāka par kļūdaini aprēķināto. Šobrīd vienotā nodokļu konta sistēma neparedz brīdināt nodokļu maksātāju, ja ir nesakritība starp aprēķināto un faktiski iemaksāto summu.
Tiesībsargs pārbaudes lietā vērtēja, vai VID 2021. gadā ieviestais vienotais nodokļu konts kā automatizēta sistēma ir draudzīga un saprotama nodokļu maksātājiem. Tiesībsargs lūdzis VID mēneša laikā rast risinājumu.
Faktiskie apstākļi
Nodokļu maksātājam vairāk nekā gadu tika aprēķināta nokavējuma nauda par to, ka likumā noteiktajā termiņā viņš kā darba ņēmējs (konkrētajā gadījumā – pie darba devēja ārvalstīs) kļūdaini bija deklarējis mazāku valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) summu, bet faktiski vienotajā nodokļu kontā iemaksāja lielāku summu – tik, cik pēc likuma viņam patiesībā bija jāmaksā. Šajā gadījumā vienotā nodokļu konta administrēšanas algoritms VSAOI nomaksai attiecināja jeb ņēma vērā tikai kļūdaini deklarētās summas, ignorējot pareizi nomaksāto nodokļa summu. Savukārt starpība starp faktiski nomaksāto lielāko summu un kļūdaini aprēķināto mazāko nodokļa summu vienotajā nodokļu kontā palika kā neattiecinātie maksājumi, kurus novirzīja nākamo saistību dzēšanai, t.sk. aprēķinātās nokavējuma naudas dzēšanai.
Iesniedzējs, veicot VSAOI nomaksu atbilstoši faktiskajam apmērām, paļāvās, ka saistības ar valsti ir nokārtotas. Savukārt VID, neizslēdzot kļūdas iespējamību, uzskatīja, ka iesniedzējs pats ir atbildīgs par korektu deklarācijas aizpildīšanu un nodokļa nomaksu.
Secinātais
Tiesībsargs konstatēja, ka vienotā nodokļu konta sistēma ir automatizēta sistēma, kura neparedz brīdinājuma nosūtīšanu cilvēkiem gadījumos, ja vienotajā nodokļu kontā ir neattiecinātās summas. Tajā vajadzētu iestrādāt brīdinājuma sistēmu, piemēram, ka vienotajā nodokļu kontā ir neattiecinātie naudas līdzekļi, kas nodokļu maksātajam draudzīgi aicinātu pievērst uzmanību iespējamo kļūdu esamībai un to labošanai.
Tiesībsargs piekrīt uzskatam, ka nodokļi ir jāmaksā un ka katrs pats ir atbildīgs par korektu deklarācijas aizpildīšanu un nodokļa nomaksu. Tomēr vienlaikus tiesībsargs akcentē, ka nodokļu administrēšanas sistēmai ir jābūt taisnīgai. Ja VID ir izveidojis efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu un tādejādi nācis pretī nodokļu maksātājiem, būtiski, lai šī pretimnākšana tiešām būtu pilnvērtīga, t.i., ērta arī no nodokļu maksātāja puses un ļauj savlaicīgi uzzināt par pieļautajām kļūdām un tādējādi tās labot.
“Šis ir gadījums, kurā vēlos redzēt nodokļu maksātājiem draudzīgāku iestādes rīcību. Ja skatāmies formāli, šaubu nav – par kļūdu ir atbildīgs nodokļu maksātājs, tomēr risinājumu nemeklēšana vienoto nodokļu sistēmas pilnveidošanai rada netaisnīguma sajūtu, kas savukārt kavē pozitīvu attiecību veidošanos starp sabiedrību un iestādi,” uzsver tiesībsargs Juris Jansons.
Vienlaikus tiesībsargs atklāja, ka VID pēc savas iniciatīvas nepārbauda kavēto nodokļu maksājumu pareizību, ja nodokļu maksātājs lūdz skaidrojumu par to. Tas tika darīts tikai pēc tiesībsarga iesaistes, un konstatēts, ka jāveic pārrēķins.
Papildus tam tiesībsargs secināja, ka VID izveidotais aprēķina atšifrējums vidusmēra nodokļu maksātājam ir neskaidrs. Iesniedzējs, saņemot minēto aprēķinu, tiesībsargam adresētā vēstulē to raksturoja šādi: “Normālam cilvēkam ļoti grūti saprast visu, kas tur ir aprakstīts. [..] Kopumā baigais nogurums no mēģinājumiem kaut ko saprast, manas smadzenes to aptvert nevar…”
Tiesībsargs rekomendē VID izstrādāt automātisku ziņojumu nosūtīšanas algoritmu nodokļu maksātājiem, ja tiek konstatētas neizmantotās neattiecinātās iemaksas. Tāpat rūpīgāk pārbaudīt nodokļu maksātāju paustās neskaidrības, t.sk. pārliecināties par VID aprēķinu pareizību. Savukārt, skaidrojot nodokļu maksājumu aprēķinus, pievērst lielāku uzmanību to uztveramībai un saprotamībai.
