Ir dzimusi manas dzīves jēga
Māris Sarma, luterāņu draudzes mācītājs
Man kā kristietim Ziemassvētki ir manas dzīves jēga, jo tas, kas tajā naktī piedzimst Betlemē, pamato manu dzīves jēgu. Ziemassvētkos ir dzimusi mana cerība un mana dzīves jēga. Dievs ir pienācis man tik tuvu, ka viņam var pieskarties. Tas ir brīnums! Es mazliet arī skumstu, ka šis Ziemassvētku laiks ir tāds, ka apkārt ir tik liels sajukums, sākot no histēriskas iepirkšanās līdz pat velna piesaukšanai.
Ziemassvētkos, kad ir pagāniskas tradīcijas, veikalu piedāvājumi un it kā starp citu ir piedzimis arī Jēzus, tomēr gribētos, lai cilvēki visā šajā juceklī ierauga Dievu, kā savas dzīves jēgu un visaugstāko cerību.
Saistībā ar Ziemassvētku sprediķa tēmu es gaidu to, ka nākamajā gadā cilvēki vairāk zaudēs ilūzijas savā dzīvē, jo tajā brīdī, kad cilvēks dzīvē zaudē ilūzijas, viņš paceļ skatu augšup un sāk meklēt Dievu. Kamēr cilvēks ir pašapmierināts un ļoti gandarīts par savu dzīvi un par savām ilūzijām, viņš netiecas ne pēc kā lielāka. Ne velti Jēzus Kristus saka, ka tas, kas savu dzīvību pazaudēs, tas viņu atradīs. Īstenībā garīgajā dzīvē tā ir, ka tad, kad tu kaut ko pazaudē, tikai tajā punktā tu esi gatavs tam, lai atrastu kaut ko lielu un dižu. Kamēr cilvēks neko nav pazaudējis, viņš neko neatradīs.
Es tiešām novēlu, lai cilvēki ir vīlušies dzīvē labākajā nozīmē, lai šajā vilšanās punktā viņi sāk ilgoties pēc kaut kā lielāka.
Lai mīlestība konkretizējas darbos
Vjačeslavs Bogdanovs, katoļu draudzes priesteris
Šogad Ziemassvētki ir balti un sniegoti, kādi nav bijuši jau piecus sešus gadus. Tas vien jau iemesls, lai Ziemassvētki šajā drūmajā un ekonomiski grūtajā laikā nestu prieku un zināmā mērā arī stabilitātes sajūtu. Ne jau tikai ekonomiskā situācija stabilizē sabiedrības dzīvi. To stabilizē arī tas, kas notiek cilvēka sirdī.
Mans gan piedzīvojums, gan vēlējums sev un citiem ir, lai Ziemassvētkos mēs pamanītu pašu nozīmīgāko – mīlestību, kuras piedzimst un dzīvo cilvēku vidū, lai mēs neviens nepaietu garām Kristum. Šajā svētku un dažādu pasākumu burzmā ļoti bieži Kristus paliek aizmirsts, tāpēc es visiem novēlu, lai mēs būtu uzmanīgāki, sirsnīgāki un mīļāki cits pret citu! Lai šī mīlestība konkretizējas mūsu darbos, bet ne tikai vārdos.
Par to runāšu arī Ziemassvētku sprediķī, jo Kristus atnāk ne tikai kā brīnums, bet mūsdienās Kristus ir jāsatiek cilvēkos. Ne katru reizi viņš ir tas mazais bērniņš, kas piedzimis kūtī un guļ silītē. Citkārt Kristus ir sists krustā, citkārt apspļaudīts un pazemots citu cilvēku priekšā. Ja mēs viens pret otru būsim labāki un domās gaišāki, tad nekādas krīzes mums nedraud.
Visiem vēlu Dieva svētītu un bagātu jauno gadu! Dzīvē nekas nestāv uz vietas, viss iet uz priekšu pretim savam piepildījumam. Pat šīs ekonomiskās problēmas savā laikā – nākotnē – nesīs lielu gudrības un pieredzes potenciālu. Protams, ka cilvēkiem ir smagi, bet mēs no grūtībām mācamies un attīstāmies.
