Katrs darbs prasa gribasspēku un neatlaidību. Sēžot teātra zālē, mūs priecē aktieri ar skaistu lugas saturu, dziedātāji aizrauj ar skaistu dziesmu. Par sētnieka darbu mēs priecājamies, kad, izejot no mājām, ir tīri notīrīta taciņa vai iela, un ir vēl bezgala daudz darbu, kuriem jādod sirds, dvēsele un prāts. Šoreiz gribētos dažos vārdos pateikt par tiesneša darbu.
Vairākus gadus Gulbenes rajona tiesā biju piesēdētāja. Ir dzirdēts, ka tiesnesis ir cietsirdīgs un skarbs cilvēks. Es gribētu teikt par Gulbenes novada tiesnešiem, ka viņi ir emocionāli, cilvēcīgi un saprotoši.
Likuma priekšā jābūt taisnīgiem, tas nav no tiem vieglākajiem darbiem. Piemēram, gadās, ka zālē tiesājamais ir cilvēks, kurš savu dzīvi ir izvēlējies tādu, kāda tā ir, un viņam ir gandrīz vienaldzīgi, kādu spriedumu tiesnesis nolasīs. Bet ir arī tā, ka pusaudzis tiesas priekšā nonāk neapdomātas rīcības dēļ, zālē atrodas vecāki ar asarām acīs un gaida tiesas spriedumu. Tādās reizēs tiesnesim ir jābūt cilvēciskam, bet likuma priekšā taisnīgam. Tas ir grūti.
Mūsu valstī tagad daudz kas nav vajadzīgs, arī tiesas piesēdētāji, tomēr mūsu tiesneši mūs pirms Ziemassvētkiem neaizmirsa un uzaicināja, lai pie aizdedzinātas sveces liesmiņas, kafijas tases, smaržīgām piparkūkām un garšīga kliņģera pakavētos atmiņās. Lai mēs visi ātrāk pārdzīvotu krīzi un lai piepildās viņu sapņi!
