Ar vīru jau labu laiku nedzīvojam kopā. Aizgāju no viņa kopā ar mūsu abu bērniem, jo vīrs man bija neuzticīgs. Pastāvīgi sadzīvot ar domu par to nespēju, tāpēc izlēmu par labu sev. Tā, lai nervi būtu mierīgi, lai nevajadzētu visu laiku pārdzīvot par to, kur un ar ko kopā viņš ir
Oficiāli šķīrušies neesam. Abi mīlam mūsu bērnus. Vīrs tiem velta savu laiku, attieksmi, finanses. Esmu par to viņam pateicīga. Tāpat kā par cieņu savstarpējās attiecībās, ko esam spējuši līdz šim saglabāt. Pavisam citādi tagad ir brīži, ko mēdzam pavadīt visi kopā ar bērniem. Gadās, ka kopā esam izbraukumos.
Apmēram pusgadu pēc tam, kad mums vairs nebija reālas kopdzīves, vīrs sāka reizēm mani aicināt kopā papusdienot, vēlāk arī – pavakariņot. Viņš man arī pasniedz dāvanas. Piemēram, nesen uzdāvināja zelta gredzenu ar tīģeraci. Uz laimi Tīģera gadā! Kopš tā laika šad tad atkal esam pāris, kuram ir intīmas attiecības. Tas ir neparasti. Jo vairāk tāpēc, ka bija laiks, kad man šķita – vīrs ne tikai nemīl mani, bet esmu viņam pat pretīga.
Vīra mīļākās statuss mani pat ļoti apmierina. Un ir arī tāds velniņš manī, kas iegavilējas pēc katras intīmās tikšanās reizes ar vīru. Es domāju par to, vai tā, kas izjauca mūsu laulību, zina, ka vīrs joprojām iekāro mani. Es domāju arī par to, vai vīrs joprojām “salaiž” ar to dāmu vai kādu citu. Bet raidu tādas domas tūlīt prom. Es nevēlos savā dzīvē vairāk neko negatīvu. Gribu no attiecībām ar vīru gūt tikai prieku un baudu. To novēlu arī visām citām sievām, kuras krāpj vīri.
