Visu šo laiku ik rītu paskatoties pa logu un pēc tam dodoties uz darbu, nevaru vien beigt priecāties par to, cik skaista šogad ir ziema. Pēc garā, pelēcīgā un apnicīgā rudens perioda pasaule tiešām izskatās tīra, balta un skaista.
Te vienā rītā visa zeme ir ietīta biezā un mīkstā sniega segā, te atkal visu ar saviem dzīpariem izrakstījusi sarma. Ik dienu ziema mūs šogad pārsteidz ar savu krāšņumu un skaistumu, taču tik dziļa un sniegota tā tiešām nav bijusi jau sen.
Atceros, ka līdzīga ziema ar dziļām kupenām un pietiekami bargu salu bija tolaik, kad vēl biju pavisam maza.
Daudzi jau gan atkal sūdzas, ka šoziem ir pārlieku daudz sniega, ka ielas un ietves netiek pienācīgi tīrītas, ka ir grūti paiet un pabraukt, ka lielais aukstums pilsētnieku apkures rēķiniem liks atkal krietni pieaugt, bet lauciniekiem daudz vairāk ir jākurina savi mājokļi. Jā, tas viss tiešām tā arī ir – to nevar noliegt, taču kas gan tas ir salīdzinājumā ar postošajām dabas stihijām, kas notiek citās pasaules malās?
Ko gan lai saka, piemēram, cilvēki, kas vakar cieta Haiti galvaspilsētā Portoprensā notikušajā septiņas balles stiprajā zemestrīcē? Citās pasaules malās savukārt notiek briesmīgas vētras, plūdi, cunami un plaši mežu ugunsgrēki. Mēs tiešām varam priecāties, ka esam starp drošākajām valstīm pasaulē, kur dabas stihijas ir retas un vismazāk postošas.
Drošākās valstis ir arī Dānija, Igaunija, Grenlande, Katara, Seišelu Salas un Apvienotie Arābu Emirāti. Tādēļ šobrīd baudīsim ziemu tādu, kāda tā ir, un pēc tam arī visus pārējos gadalaikus un priecāsimies, ka mūs neskar visas briesmīgās dabas katastrofas.
