Dzirkstele.lv
Eiropas Parlamenta deputāti prasa ES Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam un ES vēstniekam Krievijā Rolandam Galharagam skaidrot, kā ES delegācijas Krievijā paspārnē bija iespējams šogad Krievijā rīkot Eiropas filmu festivālu, kas notiek tiešsaistē no 1. līdz 15. novembrim.
Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes palīdze Elīna Bīviņa informē, ka abām amatpersonām nosūtīta pēc EP deputātes Sandras Kalnietes sagatavota un 18 deputātu parakstīta vēstule, kurā norādīts, ka šāda festivāla rīkošana ir nožēlojama un nesavienojama ar ES ārējās drošības politikas pamatprincipiem – proti, festivāla norise raisa nopietnus un pamatotus jautājumus, kā tas iespējams laikā, kad Krievija izvērsusi pilna mēroga karadarbību Ukrainā un ES ieviesusi plašas sankcijas pret Krieviju.
Jautājumu par filmu festivāla rīkošanu deputāte Sandra Kalniete plāno klātienē uzrunāt rīt, 14. novembrī, Eiropas Parlamenta delegācijai ES un Krievijas parlamentārās sadarbības komitejai tiekoties ar ES vēstnieku Krievijā Rolandu Galharagu.
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte un vēstules autore uzsver: “Šāda festivāla rīkošana ir tipisks no PSRS laika mantots un Putina režīma pārvaldītajā Krievijā plaši izmantots propagandas paņēmiens, ar kuru tiek radīts iespaids, ka politiskās attiecības ir normālas vai normalizējas.”
EP deputātu parakstītajā vēstulē teikts: “Krievija, būdama autoritāra valsts, plaši izmanto dažādus līdzekļus sava tēla spodrināšanai, un Putina režīmam sadarbība kultūrā, sportā un zinātnē ir maigās varas instruments un apliecinājums ietekmes paplašināšanai. Jebkuru ES rīkotu kultūras pasākumu Krievijas teritorijā var uzskatīt par draudzības žestu vai kā mēģinājumu uzlabot vai normalizēt attiecības ar Kremli. Diemžēl, Eiropas filmu festivāls nodrošina munīciju Krievijas propagandas mašīnai, kas to izmantos, lai piešķirtu režīmam leģitimitāti. Līdz ar to šis festivāls tieši iedragā centienus izolēt Putina režīmu un cīnīties pret naidīgām Krievijas dezinformācijas operācijām pret Eiropas Savienību. Organizatoru izvirzītais sauklis “Kino vieno!”, uzsverot kultūru un interešu vienotību, ir klaji nesavietojams ar impēriskās agresijas, genocīda, etniskās tīrīšanas noziegumiem, par ko ir atbildīga Putina vadītā Krievija.”
Deputāti apzinās, ka ES ir paredzēti resursi dažādiem pasākumiem, ko organizē ES delegācijas visā pasaulē, vienlaikus pieprasa skaidrojumu un pamatojumu Eiropas filmu festivāla rīkošanai ES sankcionētā valstī agresijas kara laikā pret Ukrainu.
Vēstuli ES Augstajam pārstāvim ārlietās Žuzepam Borelam un ES vēstniekam Krievijā Rolandam Galharagam parakstījuši no Latvijas ievēlētie deputāti Sandra Kalniete, Dace Melbārde, Ivars Ījabs un Roberts Zīle, deputāti Rasa Juknevičiene un Petras Austrevičius no Lietuvas, Riho Terras, kurš ievēlēts no Igaunijas, kā arī četri deputāti no Polijas, divi no Slovākijas, pa vienam no Vācijas, Zviedrijas, Slovākijas, Bulgārijas un Čehijas.
Ar ES delegācijas Krievijā atbalstu un saukli “Kino vieno!” no 1. līdz 15. novembrim Krievijā organizētais tiešsaistes “Eiropas filmu festivāls” asi kritizēts arī medijos. Piemēram, Radio Brīvā Eiropa norāda, ka Eiropas 2022. gadā Krievijas sāktā kara dēļ festivāls nenotika, taču šogad tas atjaunots, divu nedēļu garumā interesentiem lielākoties par velti piedāvājot noskatīties 21 Eiropas valstīs veidotu filmu. Latvijas sabiedrisko mediju portāls LSM un ziņu raidījums “Panorāma” savukārt norādījis, ka divu Latvijas režisoru veidotas filmas – “Oļegs” un “Imada bērnība” – no festivāla repertuāra izņemtas pēc autoru pieprasījuma, jo tie nav devuši atļauju filmu demonstrēšanai teroristiskā valstī.
ES delegācijas Krievijā oficiālajās tīmekļvietnēs norādīts, ka festivālā tiek izrādītas pēdējos gados tapušās ievērojamākās Eiropas valstu filmas, bet ES vēstnieka Krievijā citātā norādīts, ka filmu festivāls ir instruments, lai popularizētu Eiropas vērtības, kultūru, domas un vārda brīvību, bet krievu kultūra ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma.
