Rīga, 21.janv., LETA. Pieaugošās kredītu nastas dēļ ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) apsverot, vai palikt politikā, raksta laikraksts “Diena”.
Kamparam esot divi kredīti ap 58 000 latu un ap 150 700 latu apmērā. Ministra ikmēneša kredītu maksājums esot ap 800 latu, bet alga “uz rokas” – ap 1320 latiem.
Kampars deklarējis trīs īpašumus un kapitāldaļas firmā “Ronis”, taču ienākumus tie nedodot. Īstermiņa kredītu ministrs esot atdevis, taču ilgtermiņa saistības sedzot no uzkrājumiem, kas veikti laikā, kad viņš strādājis uzņēmējdarbībā.
“Toreiz likās, ka varu atļauties iet politikā, jo esmu gana daudz izdarījis privātajā biznesā. Tagad šis lēmums ir nopietni jāpārvērtē, jo algas dzīvošanai nepietiek,” norādījis Kampars, “ceru, ka saprotat – nevaru ģimeni ar trim bērniem uzturēt par atlikušajiem 500 latiem. Sieva vēl nestrādā, audzina bērnus, taču izskatās, ka viņai tomēr tas būs jādara.”
Kā atzīmē laikraksts, patlaban vēl amatpersonas, kurām ir lielas kredītsaistības, turas “virs ūdens” un, kā pašas apgalvo, spēj samaksāt kredītus, turpretim nākamais algas samazinājums jau varētu būt kritisks. Tas varētu nozīmēt vai nu paaugstinātu korupcijas risku, vai nu – amatpersonas varētu sākt pamest valsts pārvaldi. Lielākās problēmas varot rasties tām amatpersonām, kas tieši vai netieši saistītas ar valsts maku, proti, tā ir Latvijas Bankas vadība, arī ekonomikas ministrs un banku uzraugi.
“Tas, ka amatpersona “labajos gados” ir paņēmusi kredītu un tagad tai ir samazināta alga, neliecina ne par ko prettiesisku. Līdzīgā situācijā šobrīd ir tūkstošiem cilvēku Latvijā,” norādījis “Providus” korupcijas pētnieks Valts Kalniņš, tiesa, viņš arī piebildis, ka zināmu korupcijas risku šis apstāklis tomēr radot.
Nevalstiskās organizācijas “Delna” politikas analītiķe Līga Stafecka amatpersonu lielajās kredītsaistībās saskata divus riskus: “Galvenokārt tas ir vieglas ietekmējamības risks un risks, ka amatpersonas ne visus lēmumus pieņems sabiedrības interesēs.” Līdzīgi kā kolēģis no “Providus”, arī viņa nesaskata amatpersonu lielajos parādos neko atklāti prettiesisku, taču norāda, ka šīs saistības rada ētiskas problēmas, korupcijas risku un sabiedrības uzticēšanās mazināšanos. “Ņemot vērā to, ka amatpersona kā kredītņēmējs lielā mērā ir pakļauta privātā finanšu sloga spiedienam, vienlaikus ik dienas pieņemot valstiski svarīgus lēmumus, ir vērts sākt diskusijas par kredītsaistību robežām, ko uzlikt amatpersonām, izvērtējot viņu atalgojumu,” minējusi Stafecka.
Kredītu lielumam un spējai tos samaksāt uzmanību pievēršot arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Tā pārstāvis Andris Vitenburgs norādījis: “Tas tiek ņemts vērā, pārbaužu gaitā vērtējot amatpersonas izdevumu atbilstību tās legālajiem ienākumiem. Ja tie neatbilst, lūdzam Valsts ieņēmumu dienesta speciālistus veikt personas auditu.” Viņš atzīst, ka lielas kredītsaistības rada zināmu korupcijas risku.
“Taču šis risks tiek uzskatīts par “neitrālo” risku, jo automātiski tas neliecina, ka amatpersona būtu korumpēta.”
